pūt

See also: put, PUT, pût, and puț

Latvian

Etymology

From Proto-Balto-Slavic *pūteiti.

Cognates include Lithuanian pūti (“id.”), Gothic fūls, Old High German fūl, German faul (“rotten, rancid, lazy”), Old Norse feyja (“to cause to rot”), Sanskrit पूयति (pūyati, “rots, smells”), Ancient Greek πῡ́θω (pū́thō, “I cause to rot”), Latin pūteō (“I rot, smell rotten”), pūtidus, puter (“rotten”), Persian پوسیدن‎ (“to rot”).

Past stem puv- derivations: puve, puvekļi, puveši, puvums, papuve, regional puvēns (= puveklis "a chunk of rotten matter").

Pronunciation

• IPA^(key): [pūːt]

Verb

pūt (intr., 1st conj., pres. pūstu, pūsti, pūst, past puvu)

1. to rot

Conjugation

conjugation of pūt

	INDICATIVE (īstenības izteiksme)				IMPERATIVE (pavēles izteiksme)
		Present (tagadne)	Past (pagātne)	Future (nākotne)
1st pers. sg.	es	pūstu	puvu	pūšu	—
2nd pers. sg.	tu	pūsti	puvi	pūsi	pūsti
3rd pers. sg.	viņš, viņa	pūst	puva	pūs	lai pūst
1st pers. pl.	mēs	pūstam	puvām	pūsim	pūsim
2nd pers. pl.	jūs	pūstat	puvāt	pūsiet, pūsit	pūstiet
3rd pers. pl.	viņi, viņas	pūst	puva	pūs	lai pūst
RENARRATIVE (atstāstījuma izteiksme)			PARTICIPLES (divdabji)
Present	pūstot		Present Active 1 (Adj.)		pūstošs
Past	esot puvis		Present Active 2 (Adv.)		pūdams
Future	pūšot		Present Active 3 (Adv.)		pūstot
Imperative	lai pūstot		Present Active 4 (Obj.)		pūstam
CONDITIONAL (vēlējuma izteiksme)			Past Active		puvis
Present	pūtu		Present Passive		pūstams
Past	būtu puvis		Past Passive		pūts
DEBITIVE (vajadzības izteiksme)			NOMINAL FORMS
Indicative	(būt) jāpūst		Infinitive (nenoteiksme)		pūt
Conjunctive 1	esot jāpūst		Negative Infinitive		nepūt
Conjunctive 2	jāpūstot		Verbal noun		pūšana

Derived terms

• aizpūt
• appūt
• iepūt
• izpūt
• nopūt
• papūt
• sapūt

 

Verb

pūt

1. 2nd person singular present indicative form of pūst
2. 2nd person singular imperative form of pūst