pūt

See also: Appendix:Variations of "put"

Latvian

Etymology

From Proto-Balto-Slavic *pūteiti, from Proto-Indo-European *puH- (“foul, rotten”).

Cognates include Lithuanian pūti (“id.”), Gothic fūls, Old High German fūl, German faul (“rotten, rancid, lazy”), Old Norse feyja (“to cause to rot”), Sanskrit पूयति (pūyati, “rots, smells”), Ancient Greek πῡ́θω (pū́thō, “to cause to rot”), Latin pūteō (“to rot, smell rotten”), pūtidus, puter (“rotten”), Persian پوسیدن (“to rot”).

Past stem puv- derivations: puve, puvekļi, puveši, puvums, papuve, regional puvēns (= puveklis "a chunk of rotten matter").

Pronunciation

• IPA^(key): [ˈpūːt]

Verb

pũt (intransitive, 1st conjugation, present pūstu, pūsti, pūst, past puvu)

1. to rot

Conjugation

Conjugation of pūt (1st)

	indicative (īstenības izteiksme)					imperative (pavēles izteiksme)
		present (tagadne)	past (pagātne)		future (nākotne)
1st person sg	es	pūstu	puvu		pūšu	—
2nd person sg	tu	pūsti	puvi		pūsi	pūsti
3rd person sg	viņš, viņa	pūst	puva		pūs	lai pūst
1st person pl	mēs	pūstam	puvām		pūsim	pūsim
2nd person pl	jūs	pūstat	puvāt		pūsiet, pūsit	pūstiet
3rd person pl	viņi, viņas	pūst	puva		pūs	lai pūst
renarrative (atstāstījuma izteiksme)				participles (divdabji)
present	pūstot			present active 1 (adj.)		pūstošs
past	esot puvis			present active 2 (adv.)		pūdams
future	pūšot			present active 3 (adv.)		pūstot
imperative	lai pūstot			present active 4 (obj.)		pūstam
conditional (vēlējuma izteiksme)				past active		puvis
present	pūtu			present passive		pūstams
past	būtu puvis			past passive		pūts
debitive (vajadzības izteiksme)				nominal forms
indicative	(būt) jāpūst			infinitive (nenoteiksme)		pūt
conjunctive 1	esot jāpūst			negative infinitive		nepūt
conjunctive 2	jāpūstot			verbal noun		pūšana

Derived terms

• aizpūt
• appūt
• iepūt
• izpūt
• nopūt
• papūt
• sapūt

Verb

pùt

1. inflection of pūst:
   1. second-person singular present indicative
   2. second-person singular imperative