recludo

Italian

Pronunciation

• IPA^(key): /reˈklu.do/
• Rhymes: -udo
• Hyphenation: re‧clù‧do

Verb

recludo

1. first-person singular present indicative of recludere

Anagrams

• credulo

Latin

Etymology

From re- +‎ claudō (“I close”).

Pronunciation

• (Classical) IPA^(key): /reˈkluː.doː/, [rɛˈkɫ̪uːd̪oː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /reˈklu.do/, [reˈkluːd̪o]

Verb

reclūdō (present infinitive reclūdere, perfect active reclūsī, supine reclūsum); third conjugation

1. to open, reopen
2. to disclose, reveal

Conjugation

Conjugation of reclūdō (third conjugation)
indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	reclūdō	reclūdis	reclūdit	reclūdimus	reclūditis	reclūdunt
	imperfect	reclūdēbam	reclūdēbās	reclūdēbat	reclūdēbāmus	reclūdēbātis	reclūdēbant
	future	reclūdam	reclūdēs	reclūdet	reclūdēmus	reclūdētis	reclūdent
	perfect	reclūsī	reclūsistī	reclūsit	reclūsimus	reclūsistis	reclūsērunt, reclūsēre
	pluperfect	reclūseram	reclūserās	reclūserat	reclūserāmus	reclūserātis	reclūserant
	future perfect	reclūserō	reclūseris	reclūserit	reclūserimus	reclūseritis	reclūserint
passive	present	reclūdor	reclūderis, reclūdere	reclūditur	reclūdimur	reclūdiminī	reclūduntur
	imperfect	reclūdēbar	reclūdēbāris, reclūdēbāre	reclūdēbātur	reclūdēbāmur	reclūdēbāminī	reclūdēbantur
	future	reclūdar	reclūdēris, reclūdēre	reclūdētur	reclūdēmur	reclūdēminī	reclūdentur
	perfect	reclūsus + present active indicative of sum
	pluperfect	reclūsus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	reclūsus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	reclūdam	reclūdās	reclūdat	reclūdāmus	reclūdātis	reclūdant
	imperfect	reclūderem	reclūderēs	reclūderet	reclūderēmus	reclūderētis	reclūderent
	perfect	reclūserim	reclūserīs	reclūserit	reclūserīmus	reclūserītis	reclūserint
	pluperfect	reclūsissem	reclūsissēs	reclūsisset	reclūsissēmus	reclūsissētis	reclūsissent
passive	present	reclūdar	reclūdāris, reclūdāre	reclūdātur	reclūdāmur	reclūdāminī	reclūdantur
	imperfect	reclūderer	reclūderēris, reclūderēre	reclūderētur	reclūderēmur	reclūderēminī	reclūderentur
	perfect	reclūsus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	reclūsus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	reclūde	—	—	reclūdite	—
	future	—	reclūditō	reclūditō	—	reclūditōte	reclūduntō
passive	present	—	reclūdere	—	—	reclūdiminī	—
	future	—	reclūditor	reclūditor	—	—	reclūduntor
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		reclūdere	reclūsisse	reclūsūrum esse	reclūdī	reclūsum esse	reclūsum īrī
participles		reclūdēns	—	reclūsūrus	—	reclūsus	reclūdendus, reclūdundus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		reclūdendī	reclūdendō	reclūdendum	reclūdendō	reclūsum	reclūsū

Descendants

• Catalan: recloure
• French: reclure
• Galician: recluír
• Italian: recludere
• Portuguese: recluir
• Spanish: recluir

References

• “recludo”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “recludo”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• recludo in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
• recludo in Ramminger, Johann (2016 July 16 (last accessed)) Neulateinische Wortliste: Ein Wörterbuch des Lateinischen von Petrarca bis 1700‎^[1], pre-publication website, 2005-2016