renovo

See also: renovó

Catalan

Verb

renovo

1. first-person singular present indicative form of renovar

---

Latin

Etymology

re- +‎ novō

Pronunciation

• (Classical) IPA^(key): /ˈre.no.woː/, [ˈrɛ.nɔ.woː]
• (Ecclesiastical) IPA^(key): /ˈre.no.vo/, [ˈrɛː.nɔ.vɔ]

Verb

renovō (present infinitive renovāre, perfect active renovāvī, supine renovātum); first conjugation

1. I renew, restore or revive

Conjugation

Conjugation of renovō (first conjugation)
indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	renovō	renovās	renovat	renovāmus	renovātis	renovant
	imperfect	renovābam	renovābās	renovābat	renovābāmus	renovābātis	renovābant
	future	renovābō	renovābis	renovābit	renovābimus	renovābitis	renovābunt
	perfect	renovāvī	renovāvistī	renovāvit	renovāvimus	renovāvistis	renovāvērunt, renovāvēre
	pluperfect	renovāveram	renovāverās	renovāverat	renovāverāmus	renovāverātis	renovāverant
	future perfect	renovāverō	renovāveris	renovāverit	renovāverimus	renovāveritis	renovāverint
passive	present	renovor	renovāris, renovāre	renovātur	renovāmur	renovāminī	renovantur
	imperfect	renovābar	renovābāris, renovābāre	renovābātur	renovābāmur	renovābāminī	renovābantur
	future	renovābor	renovāberis, renovābere	renovābitur	renovābimur	renovābiminī	renovābuntur
	perfect	renovātus + present active indicative of sum
	pluperfect	renovātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	renovātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	renovem	renovēs	renovet	renovēmus	renovētis	renovent
	imperfect	renovārem	renovārēs	renovāret	renovārēmus	renovārētis	renovārent
	perfect	renovāverim	renovāverīs	renovāverit	renovāverīmus	renovāverītis	renovāverint
	pluperfect	renovāvissem	renovāvissēs	renovāvisset	renovāvissēmus	renovāvissētis	renovāvissent
passive	present	renover	renovēris, renovēre	renovētur	renovēmur	renovēminī	renoventur
	imperfect	renovārer	renovārēris, renovārēre	renovārētur	renovārēmur	renovārēminī	renovārentur
	perfect	renovātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	renovātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	renovā	—	—	renovāte	—
	future	—	renovātō	renovātō	—	renovātōte	renovantō
passive	present	—	renovāre	—	—	renovāminī	—
	future	—	renovātor	renovātor	—	—	renovantor
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		renovāre	renovāvisse	renovātūrum esse	renovārī	renovātum esse	renovātum īrī
participles		renovāns	—	renovātūrus	—	renovātus	renovandus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		renovandī	renovandō	renovandum	renovandō	renovātum	renovātū

Descendants

• Albanian: arnoj
• Catalan: renovar
• English: renovate
• French: rénover
  • German: renovieren

• Italian: rinnovare
• Portuguese: renovar
• Romanian: renova
• Spanish: renovar

References

• renovo in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• renovo in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• renovo in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette
• Carl Meissner; Henry William Auden (1894) Latin Phrase-Book‎^[1], London: Macmillan and Co.
  • to recall a thing to one's recollection: memoriam alicuius rei renovare, revocare (redintegrare)
    
  • to begin the fight again: proelium renovare, redintegrare
    

---

Portuguese

Verb

renovo

1. first-person singular present indicative of renovar