uzvarēt

Latvian

Etymology

From uz- +‎ varēt.

Verb

uzvarēt (transitive, 3rd conjugation, present uzvaru, uzvari, uzvar, past uzvarēju)

1. to conquer
2. to gain a victory
3. to win a victory
4. to vanquish
5. to beat
6. to be victorious

Conjugation

Conjugation of uzvarēt (3rd)

	indicative (īstenības izteiksme)					imperative (pavēles izteiksme)
		present (tagadne)	past (pagātne)		future (nākotne)
1st person sg	es	uzvaru	uzvarēju		uzvarēšu	—
2nd person sg	tu	uzvari	uzvarēji		uzvarēsi	uzvari
3rd person sg	viņš, viņa	uzvar	uzvarēja		uzvarēs	lai uzvar
1st person pl	mēs	uzvaram	uzvarējām		uzvarēsim	uzvarēsim
2nd person pl	jūs	uzvarat	uzvarējāt		uzvarēsiet, uzvarēsit	uzvariet
3rd person pl	viņi, viņas	uzvar	uzvarēja		uzvarēs	lai uzvar
renarrative (atstāstījuma izteiksme)				participles (divdabji)
present	uzvarot			present active 1 (adj.)		uzvarošs
past	esot uzvarējis			present active 2 (adv.)		uzvarēdams
future	uzvarēšot			present active 3 (adv.)		uzvarot
imperative	lai uzvarot			present active 4 (obj.)		uzvaram
conditional (vēlējuma izteiksme)				past active		uzvarējis
present	uzvarētu			present passive		uzvarams
past	būtu uzvarējis			past passive		uzvarēts
debitive (vajadzības izteiksme)				nominal forms
indicative	(būt) jāuzvar			infinitive (nenoteiksme)		uzvarēt
conjunctive 1	esot jāuzvar			negative infinitive		neuzvarēt
conjunctive 2	jāuzvarot			verbal noun		uzvarēšana

Derived terms

• uzvara