uzvarēt

Latvian

Etymology

From uz- +‎ varēt.

Verb

uzvarēt (transitive, 3rd conjugation, present uzvaru, uzvari, uzvar, past uzvarēju)

1. to conquer
2. to gain a victory
3. to win a victory
4. to vanquish
5. to beat
6. to be victorious

Conjugation

conjugation of uzvarēt

	INDICATIVE (īstenības izteiksme)				IMPERATIVE (pavēles izteiksme)
		Present (tagadne)	Past (pagātne)	Future (nākotne)
1st pers. sg.	es	uzvaru	uzvarēju	uzvarēšu	—
2nd pers. sg.	tu	uzvari	uzvarēji	uzvarēsi	uzvari
3rd pers. sg.	viņš, viņa	uzvar	uzvarēja	uzvarēs	lai uzvar
1st pers. pl.	mēs	uzvaram	uzvarējām	uzvarēsim	uzvarēsim
2nd pers. pl.	jūs	uzvarat	uzvarējāt	uzvarēsiet, uzvarēsit	uzvariet
3rd pers. pl.	viņi, viņas	uzvar	uzvarēja	uzvarēs	lai uzvar
RENARRATIVE (atstāstījuma izteiksme)			PARTICIPLES (divdabji)
Present	uzvarot		Present Active 1 (Adj.)		uzvarošs
Past	esot uzvarējis		Present Active 2 (Adv.)		uzvarēdams
Future	uzvarēšot		Present Active 3 (Adv.)		uzvarot
Imperative	lai uzvarot		Present Active 4 (Obj.)		uzvaram
CONDITIONAL (vēlējuma izteiksme)			Past Active		uzvarējis
Present	uzvarētu		Present Passive		uzvarams
Past	būtu uzvarējis		Past Passive		uzvarēts
DEBITIVE (vajadzības izteiksme)			NOMINAL FORMS
Indicative	(būt) jāuzvar		Infinitive (nenoteiksme)		uzvarēt
Conjunctive 1	esot jāuzvar		Negative Infinitive		neuzvarēt
Conjunctive 2	jāuzvarot		Verbal noun		uzvarēšana

Derived terms

• uzvara