innato

Definition from Wiktionary, the free dictionary
Jump to: navigation, search

Italian[edit]

Etymology[edit]

From Latin innātus ‎(inborn), perfect active participle of innāscor ‎(be born in, grow up in), from in ‎(in, at on) + nāscor ‎(be born).

Adjective[edit]

innato m ‎(feminine singular innata, masculine plural innati, feminine plural innate)

  1. innate, native, inborn

Anagrams[edit]


Latin[edit]

Etymology[edit]

From in- +‎ nato

Pronunciation[edit]

Verb[edit]

innatō ‎(present infinitive innatāre, perfect active innatāvī, supine innatātum); first conjugation

  1. I swim or float in or upon
  2. I overflow

Inflection[edit]

   Conjugation of innato (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present innatō innatās innatat innatāmus innatātis innatant
imperfect innatābam innatābās innatābat innatābāmus innatābātis innatābant
future innatābō innatābis innatābit innatābimus innatābitis innatābunt
perfect innatāvī innatāvistī innatāvit innatāvimus innatāvistis innatāvērunt, innatāvēre
pluperfect innatāveram innatāverās innatāverat innatāverāmus innatāverātis innatāverant
future perfect innatāverō innatāveris innatāverit innatāverimus innatāveritis innatāverint
passive present innator innatāris, innatāre innatātur innatāmur innatāminī innatantur
imperfect innatābar innatābāris, innatābāre innatābātur innatābāmur innatābāminī innatābantur
future innatābor innatāberis, innatābere innatābitur innatābimur innatābiminī innatābuntur
perfect innatātus + present active indicative of sum
pluperfect innatātus + imperfect active indicative of sum
future perfect innatātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present innatem innatēs innatet innatēmus innatētis innatent
imperfect innatārem innatārēs innatāret innatārēmus innatārētis innatārent
perfect innatāverim innatāverīs innatāverit innatāverīmus innatāverītis innatāverint
pluperfect innatāvissem innatāvissēs innatāvisset innatāvissēmus innatāvissētis innatāvissent
passive present innater innatēris, innatēre innatētur innatēmur innatēminī innatentur
imperfect innatārer innatārēris, innatārēre innatārētur innatārēmur innatārēminī innatārentur
perfect innatātus + present active subjunctive of sum
pluperfect innatātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present innatā innatāte
future innatātō innatātō innatātōte innatantō
passive present innatāre innatāminī
future innatātor innatātor innatantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives innatāre innatāvisse innatātūrus esse innatārī innatātus esse innatātum īrī
participles innatāns innatātūrus innatātus innatandus
verbal nouns gerund supine
nominative genitive dative/ablative accusative accusative ablative
innatāre innatandī innatandō innatandum innatātum innatātū

Participle[edit]

innātō

  1. dative masculine singular of innātus
  2. dative neuter singular of innātus
  3. ablative masculine singular of innātus
  4. ablative neuter plural of innātus

Spanish[edit]

Etymology[edit]

From Latin innātus ‎(inborn), perfect active participle of innāscor ‎(be born in, grow up in), from in ‎(in, at on) + nāscor ‎(be born).

Adjective[edit]

innato m ‎(feminine singular innata, masculine plural innatos, feminine plural innatas)

  1. innate, inborn