lithan

See also: liðan and liþan

Old Dutch

Etymology

From Proto-Germanic *līþaną.

Verb

līthan

1. to go, sail
2. to endure

Inflection

Conjugation of līthan (strong class 1)

infinitive	līthan
indicative	present	past
1st person singular	lītho, līthon	līth
2nd person singular	līthis, līthist	lēthi
3rd person singular	līthit	līth
1st person plural	līthon	lēthun
2nd person plural	līthit	lēthut
3rd person plural	līthant	lēthun
subjunctive	present	past
1st person singular	līthe	lēthi
2nd person singular	līthes, līthest	lēthis, lēthist
3rd person singular	līthe	lēthi
1st person plural	līthen	lēthin
2nd person plural	līthet	lēthit
3rd person plural	līthen	lēthin
imperative	present
singular	līth
plural	līthit
participle	present	past
	līthandi	lid

Derived terms

• farlīthan

Descendants

• Middle Dutch: liden
  • Dutch: lijden
    • Afrikaans: ly
    • Negerhollands: lyd, lyden, lijden, leiden
  • Limburgish: lieje

Further reading

• “līthan (I)”, in Oudnederlands Woordenboek, 2012
• “līthan (II)”, in Oudnederlands Woordenboek, 2012

---

Old Saxon

Alternative forms

• liþan

Etymology

From Proto-Germanic *līþaną.

Pronunciation

• IPA^(key): /ˈliːθɑn/

Verb

līthan

1. to go, sail

Conjugation

Conjugation of līthan (strong class 1)

infinitive	līthan
indicative	present	past
1st person singular	līthu	lēth
2nd person singular	līthis	lidi
3rd person singular	līthid	lēth
plural	līthad	lidun
subjunctive	present	past
1st person singular	līthe	lidi
2nd person singular	līthes	lidis
3rd person singular	līthe	lidi
plural	līthen	lidin
imperative	present
singular	līth
plural	līthad
participle	present	past
	līthandi	gilidan, lidan