tīt

See also: tit, Tit, tiṭ, tit., and Tit.

Latvian

Verb

tīt (transitive, 1st conjugation, present tinu, tin, tin, past tinu)

1. to wind
2. to reel
3. to coil
4. to wrap
5. to swaddle
6. to swathe

Conjugation

conjugation of tīt

	INDICATIVE (īstenības izteiksme)				IMPERATIVE (pavēles izteiksme)
		Present (tagadne)	Past (pagātne)	Future (nākotne)
1st pers. sg.	es	tinu	tinu	tīšu	—
2nd pers. sg.	tu	tin	tini	tīsi	tin
3rd pers. sg.	viņš, viņa	tin	tina	tīs	lai tin
1st pers. pl.	mēs	tinam	tinām	tīsim	tīsim
2nd pers. pl.	jūs	tinat	tināt	tīsiet, tīsit	tiniet
3rd pers. pl.	viņi, viņas	tin	tina	tīs	lai tin
RENARRATIVE (atstāstījuma izteiksme)			PARTICIPLES (divdabji)
Present	tinot		Present Active 1 (Adj.)		tinošs
Past	esot tinis		Present Active 2 (Adv.)		tīdams
Future	tīšot		Present Active 3 (Adv.)		tinot
Imperative	lai tinot		Present Active 4 (Obj.)		tinam
CONDITIONAL (vēlējuma izteiksme)			Past Active		tinis
Present	tītu		Present Passive		tinams
Past	būtu tinis		Past Passive		tīts
DEBITIVE (vajadzības izteiksme)			NOMINAL FORMS
Indicative	(būt) jātin		Infinitive (nenoteiksme)		tīt
Conjunctive 1	esot jātin		Negative Infinitive		netīt
Conjunctive 2	jātinot		Verbal noun		tīšana