udo

Definition from Wiktionary, the free dictionary
Jump to navigation Jump to search
See also: Udo, ǖdõ, -udo, and udo-

English[edit]

Etymology[edit]

Borrowed from Japanese 独活 (udo).

Pronunciation[edit]

Noun[edit]

udo (plural udos)

  1. Japanese spikenard

Anagrams[edit]


Bikol Central[edit]

Noun[edit]

udô

  1. feces; dung; excrement

Japanese[edit]

Romanization[edit]

udo

  1. Rōmaji transcription of うど
  2. Rōmaji transcription of ウド

Latin[edit]

Pronunciation[edit]

Etymology 1[edit]

Post-Classical. From ūdus.

Verb[edit]

ūdō (present infinitive ūdāre, perfect active ūdāvī); first conjugation, no supine stem

  1. I wet, moisten.
Conjugation[edit]
   Conjugation of ūdō (first conjugation, no supine stem)
indicative singular plural
first second third first second third
active present ūdō ūdās ūdat ūdāmus ūdātis ūdant
imperfect ūdābam ūdābās ūdābat ūdābāmus ūdābātis ūdābant
future ūdābō ūdābis ūdābit ūdābimus ūdābitis ūdābunt
perfect ūdāvī ūdāvistī ūdāvit ūdāvimus ūdāvistis ūdāvērunt, ūdāvēre
pluperfect ūdāveram ūdāverās ūdāverat ūdāverāmus ūdāverātis ūdāverant
future perfect ūdāverō ūdāveris ūdāverit ūdāverimus ūdāveritis ūdāverint
passive present ūdor ūdāris, ūdāre ūdātur ūdāmur ūdāminī ūdantur
imperfect ūdābar ūdābāris, ūdābāre ūdābātur ūdābāmur ūdābāminī ūdābantur
future ūdābor ūdāberis, ūdābere ūdābitur ūdābimur ūdābiminī ūdābuntur
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present ūdem ūdēs ūdet ūdēmus ūdētis ūdent
imperfect ūdārem ūdārēs ūdāret ūdārēmus ūdārētis ūdārent
perfect ūdāverim ūdāverīs ūdāverit ūdāverīmus ūdāverītis ūdāverint
pluperfect ūdāvissem ūdāvissēs ūdāvisset ūdāvissēmus ūdāvissētis ūdāvissent
passive present ūder ūdēris, ūdēre ūdētur ūdēmur ūdēminī ūdentur
imperfect ūdārer ūdārēris, ūdārēre ūdārētur ūdārēmur ūdārēminī ūdārentur
imperative singular plural
first second third first second third
active present ūdā ūdāte
future ūdātō ūdātō ūdātōte ūdantō
passive present ūdāre ūdāminī
future ūdātor ūdātor ūdantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives ūdāre ūdāvisse ūdārī
participles ūdāns ūdandus
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
ūdandī ūdandō ūdandum ūdandō
Descendants[edit]
  • Aromanian: ud, udari
  • Dalmatian: duot
  • Romanian: uda, udare

Etymology 2[edit]

From Ancient Greek οὐδών (oudṓn).

Noun[edit]

ūdō m (genitive ūdōnis); third declension

  1. A sock of felt or fur
Declension[edit]

Third-declension noun.

Case Singular Plural
Nominative ūdō ūdōnēs
Genitive ūdōnis ūdōnum
Dative ūdōnī ūdōnibus
Accusative ūdōnem ūdōnēs
Ablative ūdōne ūdōnibus
Vocative ūdō ūdōnēs

References[edit]

  • udo in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • udo in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette
  • udo in Harry Thurston Peck, editor (1898) Harper's Dictionary of Classical Antiquities, New York: Harper & Brothers
  • udo in William Smith et al., editor (1890) A Dictionary of Greek and Roman Antiquities, London: William Wayte. G. E. Marindin

Polish[edit]

Etymology[edit]

From Proto-Slavic *udo.

Pronunciation[edit]

Noun[edit]

udo n

  1. thigh

Declension[edit]

Derived terms[edit]

Further reading[edit]

  • udo in Wielki słownik języka polskiego, Instytut Języka Polskiego PAN
  • udo in Polish dictionaries at PWN

Venetian[edit]

Adjective[edit]

udo m (feminine singular uda, masculine plural udi, feminine plural ude)

  1. empty

Related terms[edit]