ārprātīgs

Latvian[edit]

From ārprāts (“insanity”) +‎ -īgs (with ārprāts from ārs (“outside”) +‎ prāts (“mind”)).

This entry needs an audio pronunciation. If you are a native speaker with a microphone, please record this word. The recorded pronunciation will appear here when it's ready.

ārprātīgs (definite ārprātīgais, comparative ārprātīgāks, superlative visārprātīgākais, adverb ārprātīgi)

crazy, mad, insane (having serious mental disorders)
ārprātīgs cilvēks ― insane person

kļūt ārprātīgam ― to become insane

viņš kliedz kā ārprātīgs ― he screamed like a madman

vai būtu tā, ka visi vācieši vēlējuši karu? tad tiešām varētu teikt, ka viņi ir ārprātīgi, tiem visiem jāuzvelkt trako krekls ― could it be so that all Germans wanted war? then I could really say that they are insane, that they have to wear a straitjacket
crazy, mad, insane (expressing such features)
ārprātīgi smiekli ― crazy laughs

ārprātīgs skatiens ― crazy look, stare
(figuratively) crazy, mad, insane (unreasonable, not fitting accepted norms)
ārprātīgs nodoms ― crazy intention

ārprātīgas idejas ― crazy ideas

(figuratively, colloquial) mad, crazy (very large, strong; extraordinary)

ārprātīgas dusmas, bailes ― mad rage, fear

ārprātīgs nogurums ― crazy, terrible fatigue

Roga ar ārprātīgu lēcienu pieskrēja ratiem un sagrāba pātagu ― Roga with a crazy jump ran up to the cart and grabbed the whip

indefinite declension (nenoteiktā galotne) of ārprātīgs

	masculine (vīriešu dzimte)		feminine (sieviešu dzimte)
	singular (vienskaitlis)	plural (daudzskaitlis)	singular (vienskaitlis)	plural (daudzskaitlis)
nominative (nominatīvs)	ārprātīgs	ārprātīgi	ārprātīga	ārprātīgas
accusative (akuzatīvs)	ārprātīgu	ārprātīgus	ārprātīgu	ārprātīgas
genitive (ģenitīvs)	ārprātīga	ārprātīgu	ārprātīgas	ārprātīgu
dative (datīvs)	ārprātīgam	ārprātīgiem	ārprātīgai	ārprātīgām
instrumental (instrumentālis)	ārprātīgu	ārprātīgiem	ārprātīgu	ārprātīgām
locative (lokatīvs)	ārprātīgā	ārprātīgos	ārprātīgā	ārprātīgās
vocative (vokatīvs)	—	—	—	—