acclaro

See also: acclarò

Italian

Verb

acclaro

1. first-person singular present indicative of acclarare

---

Latin

Alternative forms

• adclārō

Etymology

From ad- (“to, towards, at”) +‎ clārō (“I make bright; make evident”), from clārus (“clear, bright; evident”).

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /akˈklaː.roː/, [äkˈkɫ̪äːroː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /akˈkla.ro/, [äkˈkläːro]

Verb

acclārō (present infinitive acclārāre, perfect active acclārāvī, supine acclārātum); first conjugation

1. (transitive) I make clear, known, or evident, show, reveal.

Conjugation

Conjugation of acclārō (first conjugation)
indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	acclārō	acclārās	acclārat	acclārāmus	acclārātis	acclārant
	imperfect	acclārābam	acclārābās	acclārābat	acclārābāmus	acclārābātis	acclārābant
	future	acclārābō	acclārābis	acclārābit	acclārābimus	acclārābitis	acclārābunt
	perfect	acclārāvī	acclārāvistī	acclārāvit	acclārāvimus	acclārāvistis	acclārāvērunt, acclārāvēre
	pluperfect	acclārāveram	acclārāverās	acclārāverat	acclārāverāmus	acclārāverātis	acclārāverant
	future perfect	acclārāverō	acclārāveris	acclārāverit	acclārāverimus	acclārāveritis	acclārāverint
passive	present	acclāror	acclārāris, acclārāre	acclārātur	acclārāmur	acclārāminī	acclārantur
	imperfect	acclārābar	acclārābāris, acclārābāre	acclārābātur	acclārābāmur	acclārābāminī	acclārābantur
	future	acclārābor	acclārāberis, acclārābere	acclārābitur	acclārābimur	acclārābiminī	acclārābuntur
	perfect	acclārātus + present active indicative of sum
	pluperfect	acclārātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	acclārātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	acclārem	acclārēs	acclāret	acclārēmus	acclārētis	acclārent
	imperfect	acclārārem	acclārārēs	acclārāret	acclārārēmus	acclārārētis	acclārārent
	perfect	acclārāverim	acclārāverīs	acclārāverit	acclārāverīmus	acclārāverītis	acclārāverint
	pluperfect	acclārāvissem	acclārāvissēs	acclārāvisset	acclārāvissēmus	acclārāvissētis	acclārāvissent
passive	present	acclārer	acclārēris, acclārēre	acclārētur	acclārēmur	acclārēminī	acclārentur
	imperfect	acclārārer	acclārārēris, acclārārēre	acclārārētur	acclārārēmur	acclārārēminī	acclārārentur
	perfect	acclārātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	acclārātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	acclārā	—	—	acclārāte	—
	future	—	acclārātō	acclārātō	—	acclārātōte	acclārantō
passive	present	—	acclārāre	—	—	acclārāminī	—
	future	—	acclārātor	acclārātor	—	—	acclārantor
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		acclārāre	acclārāvisse	acclārātūrum esse	acclārārī	acclārātum esse	acclārātum īrī
participles		acclārāns	—	acclārātūrus	—	acclārātus	acclārandus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		acclārandī	acclārandō	acclārandum	acclārandō	acclārātum	acclārātū

Derived terms

• acclārātus

Related terms

• dēclārō
• exclārō

Descendants

• Galician: aclarar
• Portuguese: aclarar
• Spanish: aclarar

References

• “acclaro”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “acclaro”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• acclaro in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.

---

Portuguese

Verb

acclaro

1. Template:pt-verb-form-of