Definition from Wiktionary, the free dictionary
Jump to: navigation, search



From dē- +‎ moveō (move).



dēmoveō (present infinitive dēmovēre, perfect active dēmōvī, supine dēmōtum); second conjugation

  1. I move or turn away; divert; put away, remove, dislodge.


   Conjugation of demoveo (second conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present dēmoveō dēmovēs dēmovet dēmovēmus dēmovētis dēmovent
imperfect dēmovēbam dēmovēbās dēmovēbat dēmovēbāmus dēmovēbātis dēmovēbant
future dēmovēbō dēmovēbis dēmovēbit dēmovēbimus dēmovēbitis dēmovēbunt
perfect dēmōvī dēmōvistī dēmōvit dēmōvimus dēmōvistis dēmōvērunt, dēmōvēre
pluperfect dēmōveram dēmōverās dēmōverat dēmōverāmus dēmōverātis dēmōverant
future perfect dēmōverō dēmōveris dēmōverit dēmōverimus dēmōveritis dēmōverint
passive present dēmoveor dēmovēris, dēmovēre dēmovētur dēmovēmur dēmovēminī dēmoventur
imperfect dēmovēbar dēmovēbāris, dēmovēbāre dēmovēbātur dēmovēbāmur dēmovēbāminī dēmovēbantur
future dēmovēbor dēmovēberis, dēmovēbere dēmovēbitur dēmovēbimur dēmovēbiminī dēmovēbuntur
perfect dēmōtus + present active indicative of sum
pluperfect dēmōtus + imperfect active indicative of sum
future perfect dēmōtus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present dēmoveam dēmoveās dēmoveat dēmoveāmus dēmoveātis dēmoveant
imperfect dēmovērem dēmovērēs dēmovēret dēmovērēmus dēmovērētis dēmovērent
perfect dēmōverim dēmōverīs dēmōverit dēmōverīmus dēmōverītis dēmōverint
pluperfect dēmōvissem dēmōvissēs dēmōvisset dēmōvissēmus dēmōvissētis dēmōvissent
passive present dēmovear dēmoveāris, dēmoveāre dēmoveātur dēmoveāmur dēmoveāminī dēmoveantur
imperfect dēmovērer dēmovērēris, dēmovērēre dēmovērētur dēmovērēmur dēmovērēminī dēmovērentur
perfect dēmōtus + present active subjunctive of sum
pluperfect dēmōtus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present dēmovē dēmovēte
future dēmovētō dēmovētō dēmovētōte dēmoventō
passive present dēmovēre dēmovēminī
future dēmovētor dēmovētor dēmoventor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives dēmovēre dēmōvisse dēmōtūrus esse dēmovērī dēmōtus esse dēmōtum īrī
participles dēmovēns dēmōtūrus dēmōtus dēmovendus
verbal nouns gerund supine
nominative genitive dative/ablative accusative accusative ablative
dēmovēre dēmovendī dēmovendō dēmovendum dēmōtum dēmōtū

Related terms[edit]



  • demoveo in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • demoveo in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • demoveo” in Félix Gaffiot’s Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette (1934)
  • Carl Meissner; Henry William Auden (1894) Latin Phrase-Book[1], London: Macmillan and Co.
    • to disconcert a person: animum alicuius de statu, de gradu demovere (more strongly depellere, deturbare)
    • to dispossess a person: demovere, deicere aliquem de possessione
    • to overthrow a person (cf. sect. IX. 6): aliquem de dignitatis gradu demovere