designo

See also: designó and designò

Catalan

Pronunciation

• IPA^(key): (Central) [dəˈziŋ.nu]
• IPA^(key): (Balearic) [dəˈziŋ.no]
• IPA^(key): (Valencia) [deˈziŋ.no]

Verb

designo

---

Italian

Verb

designo

1. first-person singular present of designare

Anagrams

• disegno, disegnò

---

Latin

Etymology

From dē- +‎ signō (“mark”).

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /deːˈsiːɡ.noː/, [d̪eːˈs̠iːŋnoː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /deˈsiɲ.ɲo/, [d̪eˈs̬iɲːo]

Verb

dēsīgnō (present infinitive dēsīgnāre, perfect active dēsīgnāvī, supine dēsīgnātum); first conjugation

1. I mark
2. I trace out
3. I outline, describe
4. I indicate, denote
5. I earmark, choose
6. I appoint, elect
7. I order, plan

Conjugation

Conjugation of dēsīgnō (first conjugation)
indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	dēsīgnō	dēsīgnās	dēsīgnat	dēsīgnāmus	dēsīgnātis	dēsīgnant
	imperfect	dēsīgnābam	dēsīgnābās	dēsīgnābat	dēsīgnābāmus	dēsīgnābātis	dēsīgnābant
	future	dēsīgnābō	dēsīgnābis	dēsīgnābit	dēsīgnābimus	dēsīgnābitis	dēsīgnābunt
	perfect	dēsīgnāvī	dēsīgnāvistī	dēsīgnāvit	dēsīgnāvimus	dēsīgnāvistis	dēsīgnāvērunt, dēsīgnāvēre
	pluperfect	dēsīgnāveram	dēsīgnāverās	dēsīgnāverat	dēsīgnāverāmus	dēsīgnāverātis	dēsīgnāverant
	future perfect	dēsīgnāverō	dēsīgnāveris	dēsīgnāverit	dēsīgnāverimus	dēsīgnāveritis	dēsīgnāverint
passive	present	dēsīgnor	dēsīgnāris, dēsīgnāre	dēsīgnātur	dēsīgnāmur	dēsīgnāminī	dēsīgnantur
	imperfect	dēsīgnābar	dēsīgnābāris, dēsīgnābāre	dēsīgnābātur	dēsīgnābāmur	dēsīgnābāminī	dēsīgnābantur
	future	dēsīgnābor	dēsīgnāberis, dēsīgnābere	dēsīgnābitur	dēsīgnābimur	dēsīgnābiminī	dēsīgnābuntur
	perfect	dēsīgnātus + present active indicative of sum
	pluperfect	dēsīgnātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	dēsīgnātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	dēsīgnem	dēsīgnēs	dēsīgnet	dēsīgnēmus	dēsīgnētis	dēsīgnent
	imperfect	dēsīgnārem	dēsīgnārēs	dēsīgnāret	dēsīgnārēmus	dēsīgnārētis	dēsīgnārent
	perfect	dēsīgnāverim	dēsīgnāverīs	dēsīgnāverit	dēsīgnāverīmus	dēsīgnāverītis	dēsīgnāverint
	pluperfect	dēsīgnāvissem	dēsīgnāvissēs	dēsīgnāvisset	dēsīgnāvissēmus	dēsīgnāvissētis	dēsīgnāvissent
passive	present	dēsīgner	dēsīgnēris, dēsīgnēre	dēsīgnētur	dēsīgnēmur	dēsīgnēminī	dēsīgnentur
	imperfect	dēsīgnārer	dēsīgnārēris, dēsīgnārēre	dēsīgnārētur	dēsīgnārēmur	dēsīgnārēminī	dēsīgnārentur
	perfect	dēsīgnātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	dēsīgnātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	dēsīgnā	—	—	dēsīgnāte	—
	future	—	dēsīgnātō	dēsīgnātō	—	dēsīgnātōte	dēsīgnantō
passive	present	—	dēsīgnāre	—	—	dēsīgnāminī	—
	future	—	dēsīgnātor	dēsīgnātor	—	—	dēsīgnantor
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		dēsīgnāre	dēsīgnāvisse	dēsīgnātūrum esse	dēsīgnārī	dēsīgnātum esse	dēsīgnātum īrī
participles		dēsīgnāns	—	dēsīgnātūrus	—	dēsīgnātus	dēsīgnandus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		dēsīgnandī	dēsīgnandō	dēsīgnandum	dēsīgnandō	dēsīgnātum	dēsīgnātū

Derived terms

• designatio

Descendants

• Catalan: designar, dissenyar
• English: designate, design
• French: désigner, dessiner
• Italian: designare, disegnare
• Romanian: desemna, desena, designa
• Portuguese: desenhar, designar
• Spanish: diseñar

References

• “designo”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “designo”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• designo in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
• designo in Ramminger, Johann (2016 July 16 (last accessed)) Neulateinische Wortliste: Ein Wörterbuch des Lateinischen von Petrarca bis 1700‎^[1], pre-publication website, 2005-2016

---

Portuguese

Verb

designo

1. Template:pt-verb-form-of

---

Spanish

Pronunciation

• IPA^(key): /deˈsiɡno/ [d̪eˈsiɣ̞.no]

Verb

designo

1. First-person singular (yo) present indicative form of designar.