Latin
Etymology
From re- + signare.
Pronunciation
Verb
resīgnō (present infinitive resīgnāre, perfect active resīgnāvī, supine resīgnātum); first conjugation
- I unseal, open
- I annul, cancel, invalidate, rescind
Conjugation
| Conjugation of resīgnō (first conjugation)
|
| indicative
|
singular
|
plural
|
| first
|
second
|
third
|
first
|
second
|
third
|
| active
|
present
|
resīgnō
|
resīgnās
|
resīgnat
|
resīgnāmus
|
resīgnātis
|
resīgnant
|
| imperfect
|
resīgnābam
|
resīgnābās
|
resīgnābat
|
resīgnābāmus
|
resīgnābātis
|
resīgnābant
|
| future
|
resīgnābō
|
resīgnābis
|
resīgnābit
|
resīgnābimus
|
resīgnābitis
|
resīgnābunt
|
| perfect
|
resīgnāvī
|
resīgnāvistī,
resīgnāstī1
|
resīgnāvit,
resīgnāt1
|
resīgnāvimus,
resīgnāmus1
|
resīgnāvistis,
resīgnāstis1
|
resīgnāvērunt,
resīgnāvēre,
resīgnārunt1
|
| pluperfect
|
resīgnāveram,
resīgnāram1
|
resīgnāverās,
resīgnārās1
|
resīgnāverat,
resīgnārat1
|
resīgnāverāmus,
resīgnārāmus1
|
resīgnāverātis,
resīgnārātis1
|
resīgnāverant,
resīgnārant1
|
| future perfect
|
resīgnāverō,
resīgnārō1
|
resīgnāveris,
resīgnāris1
|
resīgnāverit,
resīgnārit1
|
resīgnāverimus,
resīgnārimus1
|
resīgnāveritis,
resīgnāritis1
|
resīgnāverint,
resīgnārint1
|
| passive
|
present
|
resīgnor
|
resīgnāris,
resīgnāre
|
resīgnātur
|
resīgnāmur
|
resīgnāminī
|
resīgnantur
|
| imperfect
|
resīgnābar
|
resīgnābāris,
resīgnābāre
|
resīgnābātur
|
resīgnābāmur
|
resīgnābāminī
|
resīgnābantur
|
| future
|
resīgnābor
|
resīgnāberis,
resīgnābere
|
resīgnābitur
|
resīgnābimur
|
resīgnābiminī
|
resīgnābuntur
|
| perfect
|
resīgnātus + present active indicative of sum
|
| pluperfect
|
resīgnātus + imperfect active indicative of sum
|
| future perfect
|
resīgnātus + future active indicative of sum
|
| subjunctive
|
singular
|
plural
|
| first
|
second
|
third
|
first
|
second
|
third
|
| active
|
present
|
resīgnem
|
resīgnēs
|
resīgnet
|
resīgnēmus
|
resīgnētis
|
resīgnent
|
| imperfect
|
resīgnārem
|
resīgnārēs
|
resīgnāret
|
resīgnārēmus
|
resīgnārētis
|
resīgnārent
|
| perfect
|
resīgnāverim,
resīgnārim1
|
resīgnāverīs,
resīgnārīs1
|
resīgnāverit,
resīgnārit1
|
resīgnāverīmus,
resīgnārīmus1
|
resīgnāverītis,
resīgnārītis1
|
resīgnāverint,
resīgnārint1
|
| pluperfect
|
resīgnāvissem,
resīgnāssem1
|
resīgnāvissēs,
resīgnāssēs1
|
resīgnāvisset,
resīgnāsset1
|
resīgnāvissēmus,
resīgnāssēmus1
|
resīgnāvissētis,
resīgnāssētis1
|
resīgnāvissent,
resīgnāssent1
|
| passive
|
present
|
resīgner
|
resīgnēris,
resīgnēre
|
resīgnētur
|
resīgnēmur
|
resīgnēminī
|
resīgnentur
|
| imperfect
|
resīgnārer
|
resīgnārēris,
resīgnārēre
|
resīgnārētur
|
resīgnārēmur
|
resīgnārēminī
|
resīgnārentur
|
| perfect
|
resīgnātus + present active subjunctive of sum
|
| pluperfect
|
resīgnātus + imperfect active subjunctive of sum
|
| imperative
|
singular
|
plural
|
| first
|
second
|
third
|
first
|
second
|
third
|
| active
|
present
|
—
|
resīgnā
|
—
|
—
|
resīgnāte
|
—
|
| future
|
—
|
resīgnātō
|
resīgnātō
|
—
|
resīgnātōte
|
resīgnantō
|
| passive
|
present
|
—
|
resīgnāre
|
—
|
—
|
resīgnāminī
|
—
|
| future
|
—
|
resīgnātor
|
resīgnātor
|
—
|
—
|
resīgnantor
|
| non-finite forms
|
active
|
passive
|
| present
|
perfect
|
future
|
present
|
perfect
|
future
|
| infinitives
|
resīgnāre
|
resīgnāvisse,
resīgnāsse1
|
resīgnātūrum esse
|
resīgnārī
|
resīgnātum esse
|
resīgnātum īrī
|
| participles
|
resīgnāns
|
—
|
resīgnātūrus
|
—
|
resīgnātus
|
resīgnandus
|
| verbal nouns
|
gerund
|
supine
|
| genitive
|
dative
|
accusative
|
ablative
|
accusative
|
ablative
|
| resīgnandī
|
resīgnandō
|
resīgnandum
|
resīgnandō
|
resīgnātum
|
resīgnātū
|
1At least one rare poetic syncopated perfect form is attested.
Derived terms
Descendants
References
- “resigno”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- “resigno”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- resigno in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
- Carl Meißner, Henry William Auden (1894) Latin Phrase-Book[1], London: Macmillan and Co.
- to open a letter: epistulam solvere, aperire, resignare (of Romans also linum incīdere)
- to open a will: testamentum resignare
Portuguese
Verb
resigno
- first-person singular present indicative of resignar
Spanish
Verb
resigno
- First-person singular (yo) present indicative form of resignar.
