delego

Definition from Wiktionary, the free dictionary
Jump to: navigation, search
See also: delegò

Italian[edit]

Verb[edit]

delego

  1. first-person singular present indicative of delegare

Latin[edit]

Etymology[edit]

From dē- +‎ lēgō ‎(send).

Pronunciation[edit]

Verb[edit]

dēlēgō ‎(present infinitive dēlēgāre, perfect active dēlēgāvī, supine dēlēgātum); first conjugation

  1. I send, assign, dispatch, delegate
  2. I confide, entrust
  3. I lay, impose upon
  4. I attribute, ascribe to

Inflection[edit]

   Conjugation of delego (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present dēlēgō dēlēgās dēlēgat dēlēgāmus dēlēgātis dēlēgant
imperfect dēlēgābam dēlēgābās dēlēgābat dēlēgābāmus dēlēgābātis dēlēgābant
future dēlēgābō dēlēgābis dēlēgābit dēlēgābimus dēlēgābitis dēlēgābunt
perfect dēlēgāvī dēlēgāvistī dēlēgāvit dēlēgāvimus dēlēgāvistis dēlēgāvērunt, dēlēgāvēre
pluperfect dēlēgāveram dēlēgāverās dēlēgāverat dēlēgāverāmus dēlēgāverātis dēlēgāverant
future perfect dēlēgāverō dēlēgāveris dēlēgāverit dēlēgāverimus dēlēgāveritis dēlēgāverint
passive present dēlēgor dēlēgāris, dēlēgāre dēlēgātur dēlēgāmur dēlēgāminī dēlēgantur
imperfect dēlēgābar dēlēgābāris, dēlēgābāre dēlēgābātur dēlēgābāmur dēlēgābāminī dēlēgābantur
future dēlēgābor dēlēgāberis, dēlēgābere dēlēgābitur dēlēgābimur dēlēgābiminī dēlēgābuntur
perfect dēlēgātus + present active indicative of sum
pluperfect dēlēgātus + imperfect active indicative of sum
future perfect dēlēgātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present dēlēgem dēlēgēs dēlēget dēlēgēmus dēlēgētis dēlēgent
imperfect dēlēgārem dēlēgārēs dēlēgāret dēlēgārēmus dēlēgārētis dēlēgārent
perfect dēlēgāverim dēlēgāverīs dēlēgāverit dēlēgāverīmus dēlēgāverītis dēlēgāverint
pluperfect dēlēgāvissem dēlēgāvissēs dēlēgāvisset dēlēgāvissēmus dēlēgāvissētis dēlēgāvissent
passive present dēlēger dēlēgēris, dēlēgēre dēlēgētur dēlēgēmur dēlēgēminī dēlēgentur
imperfect dēlēgārer dēlēgārēris, dēlēgārēre dēlēgārētur dēlēgārēmur dēlēgārēminī dēlēgārentur
perfect dēlēgātus + present active subjunctive of sum
pluperfect dēlēgātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present dēlēgā dēlēgāte
future dēlēgātō dēlēgātō dēlēgātōte dēlēgantō
passive present dēlēgāre dēlēgāminī
future dēlēgātor dēlēgātor dēlēgantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives dēlēgāre dēlēgāvisse dēlēgātūrus esse dēlēgārī dēlēgātus esse dēlēgātum īrī
participles dēlēgāns dēlēgātūrus dēlēgātus dēlēgandus
verbal nouns gerund supine
nominative genitive dative/ablative accusative accusative ablative
dēlēgāre dēlēgandī dēlēgandō dēlēgandum dēlēgātum dēlēgātū

Related terms[edit]

Descendants[edit]


Portuguese[edit]

Verb[edit]

delego

  1. first-person singular present indicative of delegar

Spanish[edit]

Verb[edit]

delego

  1. First-person singular (yo) present indicative form of delegar.