deturbo

Latin

Etymology

Etymology tree

Proto-Indo-European *de

Proto-Indo-European *-h₁

Proto-Indo-European *déh₁

Proto-Italic *dē

Latin dē

Latin dē-

Latin turbō

Latin dēturbō

From dē- + turbō.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): [deːˈtʊr.boː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): [deˈtur.bo]

Verb

dēturbō (present infinitive dēturbāre, perfect active dēturbāvī, supine dēturbātum); first conjugation

1. to upset or topple, throw or beat down

   Synonyms: prōflīgō, impellō, subvertō, pervertō, ēvertō, sternō, prōsternō, versō, vertō

2. to dislodge
3. to deprive of

   Synonyms: prīvō, tondeō, nūdō, dēstringō, fraudō, adimō

Conjugation

   Conjugation of dēturbō (first conjugation)

indicative		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	dēturbō		dēturbās		dēturbat		dēturbāmus		dēturbātis		dēturbant
	imperfect	dēturbābam		dēturbābās		dēturbābat		dēturbābāmus		dēturbābātis		dēturbābant
	future	dēturbābō		dēturbābis		dēturbābit		dēturbābimus		dēturbābitis		dēturbābunt
	perfect	dēturbāvī		dēturbāvistī		dēturbāvit		dēturbāvimus		dēturbāvistis		dēturbāvērunt, dēturbāvēre
	pluperfect	dēturbāveram		dēturbāverās		dēturbāverat		dēturbāverāmus		dēturbāverātis		dēturbāverant
	future perfect	dēturbāverō		dēturbāveris		dēturbāverit		dēturbāverimus		dēturbāveritis		dēturbāverint
passive	present	dēturbor		dēturbāris, dēturbāre		dēturbātur		dēturbāmur		dēturbāminī		dēturbantur
	imperfect	dēturbābar		dēturbābāris, dēturbābāre		dēturbābātur		dēturbābāmur		dēturbābāminī		dēturbābantur
	future	dēturbābor		dēturbāberis, dēturbābere		dēturbābitur		dēturbābimur		dēturbābiminī		dēturbābuntur
	perfect	dēturbātus + present active indicative of sum
	pluperfect	dēturbātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	dēturbātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	dēturbem		dēturbēs		dēturbet		dēturbēmus		dēturbētis		dēturbent
	imperfect	dēturbārem		dēturbārēs		dēturbāret		dēturbārēmus		dēturbārētis		dēturbārent
	perfect	dēturbāverim		dēturbāverīs		dēturbāverit		dēturbāverīmus		dēturbāverītis		dēturbāverint
	pluperfect	dēturbāvissem		dēturbāvissēs		dēturbāvisset		dēturbāvissēmus		dēturbāvissētis		dēturbāvissent
passive	present	dēturber		dēturbēris, dēturbēre		dēturbētur		dēturbēmur		dēturbēminī		dēturbentur
	imperfect	dēturbārer		dēturbārēris, dēturbārēre		dēturbārētur		dēturbārēmur		dēturbārēminī		dēturbārentur
	perfect	dēturbātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	dēturbātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	—		dēturbā		—		—		dēturbāte		—
	future	—		dēturbātō		dēturbātō		—		dēturbātōte		dēturbantō
passive	present	—		dēturbāre		—		—		dēturbāminī		—
	future	—		dēturbātor		dēturbātor		—		—		dēturbantor
non-finite forms		infinitive						participle
		active			passive			active			passive
present		dēturbāre			dēturbārī			dēturbāns			—
future		dēturbātūrum esse			dēturbātum īrī			dēturbātūrus			dēturbandus
perfect		dēturbāvisse			dēturbātum esse			—			dēturbātus
future perfect		—			dēturbātum fore			—			—
perfect potential		dēturbātūrum fuisse			—			—			—
verbal nouns		gerund								supine
		genitive		dative		accusative		ablative		accusative		ablative
		dēturbandī		dēturbandō		dēturbandum		dēturbandō		dēturbātum		dēturbātū

References

• “deturbo”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879), A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “deturbo”, in Charlton T. Lewis (1891), An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• “deturbo”, in Gaffiot, Félix (1934), Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
• Carl Meißner; Henry William Auden (1894), Latin Phrase-Book‎^[1], London: Macmillan and Co.
  • to disconcert a person: animum alicuius de statu, de gradu demovere (more strongly depellere, deturbare)
    
  • to lose hope: spe deici, depelli, deturbari