Definition from Wiktionary, the free dictionary
Jump to: navigation, search



From ē ‎(out of), short form of ex, + vertō ‎(turn).



ēvertō ‎(present infinitive ēvertere, perfect active ēvertī, supine ēversum); third conjugation

  1. I turn upside down, overturn, reverse.
  2. (rare) I upset, disturb, agitate, roil.
  3. I throw down, cause to fall.
  4. I destroy, ruin, subvert.
    1. (by extension, of political structures and institutions) I overthrow, overturn, upset.
  5. I drive out, expel.


   Conjugation of everto (third conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present ēvertō ēvertis ēvertit ēvertimus ēvertitis ēvertunt
imperfect ēvertēbam ēvertēbās ēvertēbat ēvertēbāmus ēvertēbātis ēvertēbant
future ēvertam ēvertēs ēvertet ēvertēmus ēvertētis ēvertent
perfect ēvertī ēvertistī ēvertit ēvertimus ēvertistis ēvertērunt, ēvertēre
pluperfect ēverteram ēverterās ēverterat ēverterāmus ēverterātis ēverterant
future perfect ēverterō ēverteris ēverterit ēverterimus ēverteritis ēverterint
passive present ēvertor ēverteris, ēvertere ēvertitur ēvertimur ēvertiminī ēvertuntur
imperfect ēvertēbar ēvertēbāris, ēvertēbāre ēvertēbātur ēvertēbāmur ēvertēbāminī ēvertēbantur
future ēvertar ēvertēris, ēvertēre ēvertētur ēvertēmur ēvertēminī ēvertentur
perfect ēversus + present active indicative of sum
pluperfect ēversus + imperfect active indicative of sum
future perfect ēversus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present ēvertam ēvertās ēvertat ēvertāmus ēvertātis ēvertant
imperfect ēverterem ēverterēs ēverteret ēverterēmus ēverterētis ēverterent
perfect ēverterim ēverterīs ēverterit ēverterīmus ēverterītis ēverterint
pluperfect ēvertissem ēvertissēs ēvertisset ēvertissēmus ēvertissētis ēvertissent
passive present ēvertar ēvertāris, ēvertāre ēvertātur ēvertāmur ēvertāminī ēvertantur
imperfect ēverterer ēverterēris, ēverterēre ēverterētur ēverterēmur ēverterēminī ēverterentur
perfect ēversus + present active subjunctive of sum
pluperfect ēversus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present ēverte ēvertite
future ēvertitō ēvertitō ēvertitōte ēvertuntō
passive present ēvertere ēvertiminī
future ēvertitor ēvertitor ēvertuntor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives ēvertere ēvertisse ēversūrus esse ēvertī ēversus esse ēversum īrī
participles ēvertēns ēversūrus ēversus ēvertendus
verbal nouns gerund supine
nominative genitive dative/ablative accusative accusative ablative
ēvertere ēvertendī ēvertendō ēvertendum ēversum ēversū

Derived terms[edit]


  • Morwood, James. A Latin Grammar. Oxford: Oxford University Press, 1999.