emigro

See also: emigró and emigrò

Catalan

Verb

emigro

---

Italian

Verb

emigro

1. first-person singular present of emigrare

Anagrams

• regimo, regimò, remigo, remigò

---

Latin

Etymology

From ex- (“out of, from”) +‎ migrō (“depart, migrate”).

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /ˈeː.mi.ɡroː/, [ˈeːmɪɡroː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /ˈe.mi.ɡro/, [ˈɛːmiɡro]

Verb

ēmigrō (present infinitive ēmigrāre, perfect active ēmigrāvī, supine ēmigrātum); first conjugation

1. (intransitive) I depart from somewhere, emigrate, move out.
2. (transitive) I remove.

Conjugation

Conjugation of ēmigrō (first conjugation)
indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	ēmigrō	ēmigrās	ēmigrat	ēmigrāmus	ēmigrātis	ēmigrant
	imperfect	ēmigrābam	ēmigrābās	ēmigrābat	ēmigrābāmus	ēmigrābātis	ēmigrābant
	future	ēmigrābō	ēmigrābis	ēmigrābit	ēmigrābimus	ēmigrābitis	ēmigrābunt
	perfect	ēmigrāvī	ēmigrāvistī	ēmigrāvit	ēmigrāvimus	ēmigrāvistis	ēmigrāvērunt, ēmigrāvēre
	pluperfect	ēmigrāveram	ēmigrāverās	ēmigrāverat	ēmigrāverāmus	ēmigrāverātis	ēmigrāverant
	future perfect	ēmigrāverō	ēmigrāveris	ēmigrāverit	ēmigrāverimus	ēmigrāveritis	ēmigrāverint
passive	present	ēmigror	ēmigrāris, ēmigrāre	ēmigrātur	ēmigrāmur	ēmigrāminī	ēmigrantur
	imperfect	ēmigrābar	ēmigrābāris, ēmigrābāre	ēmigrābātur	ēmigrābāmur	ēmigrābāminī	ēmigrābantur
	future	ēmigrābor	ēmigrāberis, ēmigrābere	ēmigrābitur	ēmigrābimur	ēmigrābiminī	ēmigrābuntur
	perfect	ēmigrātus + present active indicative of sum
	pluperfect	ēmigrātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	ēmigrātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	ēmigrem	ēmigrēs	ēmigret	ēmigrēmus	ēmigrētis	ēmigrent
	imperfect	ēmigrārem	ēmigrārēs	ēmigrāret	ēmigrārēmus	ēmigrārētis	ēmigrārent
	perfect	ēmigrāverim	ēmigrāverīs	ēmigrāverit	ēmigrāverīmus	ēmigrāverītis	ēmigrāverint
	pluperfect	ēmigrāvissem	ēmigrāvissēs	ēmigrāvisset	ēmigrāvissēmus	ēmigrāvissētis	ēmigrāvissent
passive	present	ēmigrer	ēmigrēris, ēmigrēre	ēmigrētur	ēmigrēmur	ēmigrēminī	ēmigrentur
	imperfect	ēmigrārer	ēmigrārēris, ēmigrārēre	ēmigrārētur	ēmigrārēmur	ēmigrārēminī	ēmigrārentur
	perfect	ēmigrātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	ēmigrātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	ēmigrā	—	—	ēmigrāte	—
	future	—	ēmigrātō	ēmigrātō	—	ēmigrātōte	ēmigrantō
passive	present	—	ēmigrāre	—	—	ēmigrāminī	—
	future	—	ēmigrātor	ēmigrātor	—	—	ēmigrantor
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		ēmigrāre	ēmigrāvisse	ēmigrātūrum esse	ēmigrārī	ēmigrātum esse	ēmigrātum īrī
participles		ēmigrāns	—	ēmigrātūrus	—	ēmigrātus	ēmigrandus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		ēmigrandī	ēmigrandō	ēmigrandum	ēmigrandō	ēmigrātum	ēmigrātū

Derived terms

• ēmigrātiō

Related terms

• admigrō
• commigrō
• dēmigrō
• immigrō

• migrō
• remigrō
• sēmigrō
• transmigrō

Descendants

• English: emigrate
• Italian: emigrare
• Spanish: emigrar

References

• “emigro”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “emigro”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• emigro in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
• Carl Meißner, Henry William Auden (1894) Latin Phrase-Book‎^[1], London: Macmillan and Co.
  • to emigrate: domo emigrare (B. G. 1. 31)
    

---

Portuguese

Verb

emigro

1. Template:pt-verb-form-of

---

Spanish

Verb

emigro

1. First-person singular (yo) present indicative form of emigrar.