insolo

Latin

Etymology

From the phrase in sōlem ("into the sun") +‎ -ō.

Pronunciation

• (Classical) IPA^(key): /inˈsoː.loː/, [ĩːˈs̠oːɫ̪oː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /inˈso.lo/, [inˈsɔːlo]

Verb

īnsōlō (present infinitive īnsōlāre, perfect active īnsōlāvī, supine īnsōlātum); first conjugation

1. to insolate, to expose to the sun

Conjugation

Conjugation of īnsōlō (first conjugation)
indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	īnsōlō	īnsōlās	īnsōlat	īnsōlāmus	īnsōlātis	īnsōlant
	imperfect	īnsōlābam	īnsōlābās	īnsōlābat	īnsōlābāmus	īnsōlābātis	īnsōlābant
	future	īnsōlābō	īnsōlābis	īnsōlābit	īnsōlābimus	īnsōlābitis	īnsōlābunt
	perfect	īnsōlāvī	īnsōlāvistī	īnsōlāvit	īnsōlāvimus	īnsōlāvistis	īnsōlāvērunt, īnsōlāvēre
	pluperfect	īnsōlāveram	īnsōlāverās	īnsōlāverat	īnsōlāverāmus	īnsōlāverātis	īnsōlāverant
	future perfect	īnsōlāverō	īnsōlāveris	īnsōlāverit	īnsōlāverimus	īnsōlāveritis	īnsōlāverint
passive	present	īnsōlor	īnsōlāris, īnsōlāre	īnsōlātur	īnsōlāmur	īnsōlāminī	īnsōlantur
	imperfect	īnsōlābar	īnsōlābāris, īnsōlābāre	īnsōlābātur	īnsōlābāmur	īnsōlābāminī	īnsōlābantur
	future	īnsōlābor	īnsōlāberis, īnsōlābere	īnsōlābitur	īnsōlābimur	īnsōlābiminī	īnsōlābuntur
	perfect	īnsōlātus + present active indicative of sum
	pluperfect	īnsōlātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	īnsōlātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	īnsōlem	īnsōlēs	īnsōlet	īnsōlēmus	īnsōlētis	īnsōlent
	imperfect	īnsōlārem	īnsōlārēs	īnsōlāret	īnsōlārēmus	īnsōlārētis	īnsōlārent
	perfect	īnsōlāverim	īnsōlāverīs	īnsōlāverit	īnsōlāverīmus	īnsōlāverītis	īnsōlāverint
	pluperfect	īnsōlāvissem	īnsōlāvissēs	īnsōlāvisset	īnsōlāvissēmus	īnsōlāvissētis	īnsōlāvissent
passive	present	īnsōler	īnsōlēris, īnsōlēre	īnsōlētur	īnsōlēmur	īnsōlēminī	īnsōlentur
	imperfect	īnsōlārer	īnsōlārēris, īnsōlārēre	īnsōlārētur	īnsōlārēmur	īnsōlārēminī	īnsōlārentur
	perfect	īnsōlātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	īnsōlātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	īnsōlā	—	—	īnsōlāte	—
	future	—	īnsōlātō	īnsōlātō	—	īnsōlātōte	īnsōlantō
passive	present	—	īnsōlāre	—	—	īnsōlāminī	—
	future	—	īnsōlātor	īnsōlātor	—	—	īnsōlantor
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		īnsōlāre	īnsōlāvisse	īnsōlātūrum esse	īnsōlārī	īnsōlātum esse	īnsōlātum īrī
participles		īnsōlāns	—	īnsōlātūrus	—	īnsōlātus	īnsōlandus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		īnsōlandī	īnsōlandō	īnsōlandum	īnsōlandō	īnsōlātum	īnsōlātū

Derived terms

• īnsōlātiō

Descendants

• → English: insolate
• → French: insoler
• → German: insolieren
• → Spanish: insolar

References

• insolo in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
• insolo in Georges, Karl Ernst, Georges, Heinrich (1913–1918) Ausführliches lateinisch-deutsches Handwörterbuch, 8th edition, volume 2, Hahnsche Buchhandlung
• “insolo”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press