minā
Jump to navigation
Jump to search
See also: Appendix:Variations of "mina"
Livonian[edit]
Alternative forms[edit]
Etymology[edit]
From Proto-Finnic *minä.
Pronunciation[edit]
Pronoun[edit]
minā
- I; first person pronoun, referring to the speaker
Declension[edit]
Declension of minā (6)
| singular (ikšlug) | plural (pǟgiņlug) | |
|---|---|---|
| nominative (nominatīv) | minā ma |
mēg meg |
| genitive (genitīv) | min | mäd |
| partitive (partitīv) | mīnda | mēd̦i |
| dative (datīv) | minnõn min |
mäddõn män |
| instrumental (instrumentāl) | minkõks | mädkõks |
| illative (illatīv) | minnõ minnõz |
mēži |
| inessive (inesīv) | minsõ | mēši |
| elative (elatīv) | minstõ | mēšti |
See also[edit]
References[edit]
Renāte Blumberga, Tapio Mäkeläinen, Karl Pajusalu (2013), Lībieši: vēsture, valoda un kultūra, Rīga: Līvõ Kultūr sidām, →ISBN