fastidio

Definition from Wiktionary, the free dictionary
Jump to navigation Jump to search
See also: fastidió

Italian[edit]

Etymology[edit]

Borrowed from Latin fastidium.

Noun[edit]

fastidio m (plural fastidi)

  1. trouble, bother, nuisance

Derived terms[edit]

Anagrams[edit]


Latin[edit]

Etymology[edit]

From fastīdium.

Pronunciation[edit]

Verb[edit]

fastīdiō (present infinitive fastīdīre, perfect active fastīdīvī or fastīdiī, supine fastīdītum); fourth conjugation

  1. I loathe, dislike, despise
  2. I disdain, scorn

Conjugation[edit]

   Conjugation of fastīdiō (fourth conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present fastīdiō fastīdīs fastīdit fastīdīmus fastīdītis fastīdiunt
imperfect fastīdiēbam fastīdiēbās fastīdiēbat fastīdiēbāmus fastīdiēbātis fastīdiēbant
future fastīdiam fastīdiēs fastīdiet fastīdiēmus fastīdiētis fastīdient
perfect fastīdīvī, fastīdiī fastīdīvistī, fastīdiistī fastīdīvit, fastīdiit fastīdīvimus, fastīdiimus fastīdīvistis, fastīdiistis fastīdīvērunt, fastīdīvēre, fastīdiērunt, fastīdiēre
pluperfect fastīdīveram, fastīdieram fastīdīverās, fastīdierās fastīdīverat, fastīdierat fastīdīverāmus, fastīdierāmus fastīdīverātis, fastīdierātis fastīdīverant, fastīdierant
future perfect fastīdīverō, fastīdierō fastīdīveris, fastīdieris fastīdīverit, fastīdierit fastīdīverimus, fastīdierimus fastīdīveritis, fastīdieritis fastīdīverint, fastīdierint
passive present fastīdior fastīdīris, fastīdīre fastīdītur fastīdīmur fastīdīminī fastīdiuntur
imperfect fastīdiēbar fastīdiēbāris, fastīdiēbāre fastīdiēbātur fastīdiēbāmur fastīdiēbāminī fastīdiēbantur
future fastīdiar fastīdiēris, fastīdiēre fastīdiētur fastīdiēmur fastīdiēminī fastīdientur
perfect fastīdītus + present active indicative of sum
pluperfect fastīdītus + imperfect active indicative of sum
future perfect fastīdītus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present fastīdiam fastīdiās fastīdiat fastīdiāmus fastīdiātis fastīdiant
imperfect fastīdīrem fastīdīrēs fastīdīret fastīdīrēmus fastīdīrētis fastīdīrent
perfect fastīdīverim, fastīdierim fastīdīverīs, fastīdierīs fastīdīverit, fastīdierit fastīdīverīmus, fastīdierīmus fastīdīverītis, fastīdierītis fastīdīverint, fastīdierint
pluperfect fastīdīvissem, fastīdiissem fastīdīvissēs, fastīdiissēs fastīdīvisset, fastīdiisset fastīdīvissēmus, fastīdiissēmus fastīdīvissētis, fastīdiissētis fastīdīvissent, fastīdiissent
passive present fastīdiar fastīdiāris, fastīdiāre fastīdiātur fastīdiāmur fastīdiāminī fastīdiantur
imperfect fastīdīrer fastīdīrēris, fastīdīrēre fastīdīrētur fastīdīrēmur fastīdīrēminī fastīdīrentur
perfect fastīdītus + present active subjunctive of sum
pluperfect fastīdītus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present fastīdī fastīdīte
future fastīdītō fastīdītō fastīdītōte fastīdiuntō
passive present fastīdīre fastīdīminī
future fastīdītor fastīdītor fastīdiuntor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives fastīdīre fastīdīvisse, fastīdiisse fastīdītūrum esse fastīdīrī fastīdītum esse fastīdītum īrī
participles fastīdiēns fastīdītūrus fastīdītus fastīdiendus, fastīdiundus
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
fastīdiendī fastīdiendō fastīdiendum fastīdiendō fastīdītum fastīdītū

Descendants[edit]

  • English: fash (via Middle French)
  • French: fâcher
  • Italian: fastidire
  • Spanish: hastiar, fastidiar

References[edit]


Spanish[edit]

Pronunciation[edit]

Etymology 1[edit]

From Old Spanish, borrowed from Latin fastīdium. Compare the inherited doublet hastío.

Noun[edit]

fastidio m (plural fastidios)

  1. annoyance; irritation

Etymology 2[edit]

See the etymology of the main entry.

Verb[edit]

fastidio

  1. First-person singular (yo) present indicative form of fastidiar.
Related terms[edit]