pleo

See also: pleo-

Latin

Etymology

(deprecated template usage)

From Proto-Italic *plēō, from Proto-Indo-European *pleh₁- (“to fill”). Related to plēnus.

Verb

pleō (present infinitive plēre, perfect active plēvī, supine plētum); second conjugation

1. to fill, to fulfill

Conjugation

Conjugation of pleō (second conjugation)
indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	pleō	plēs	plet	plēmus	plētis	plent
	imperfect	plēbam	plēbās	plēbat	plēbāmus	plēbātis	plēbant
	future	plēbō	plēbis	plēbit	plēbimus	plēbitis	plēbunt
	perfect	plēvī	plēvistī	plēvit	plēvimus	plēvistis	plēvērunt, plēvēre
	pluperfect	plēveram	plēverās	plēverat	plēverāmus	plēverātis	plēverant
	future perfect	plēverō	plēveris	plēverit	plēverimus	plēveritis	plēverint
passive	present	pleor	plēris, plēre	plētur	plēmur	plēminī	plentur
	imperfect	plēbar	plēbāris, plēbāre	plēbātur	plēbāmur	plēbāminī	plēbantur
	future	plēbor	plēberis, plēbere	plēbitur	plēbimur	plēbiminī	plēbuntur
	perfect	plētus + present active indicative of sum
	pluperfect	plētus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	plētus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	pleam	pleās	pleat	pleāmus	pleātis	pleant
	imperfect	plērem	plērēs	plēret	plērēmus	plērētis	plērent
	perfect	plēverim	plēverīs	plēverit	plēverīmus	plēverītis	plēverint
	pluperfect	plēvissem	plēvissēs	plēvisset	plēvissēmus	plēvissētis	plēvissent
passive	present	plear	pleāris, pleāre	pleātur	pleāmur	pleāminī	pleantur
	imperfect	plērer	plērēris, plērēre	plērētur	plērēmur	plērēminī	plērentur
	perfect	plētus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	plētus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	plē	—	—	plēte	—
	future	—	plētō	plētō	—	plētōte	plentō
passive	present	—	plēre	—	—	plēminī	—
	future	—	plētor	plētor	—	—	plentor
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		plēre	plēvisse	plētūrum esse	plērī	plētum esse	plētum īrī
participles		plēns	—	plētūrus	—	plētus	plendus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		plendī	plendō	plendum	plendō	plētum	plētū

Derived terms

• compleō
• dēpleō
• expleō
• impleō
• oppleō
• repleō
• suppleō

• centuplus
• decuplus
• duplus
• octuplus
• quadruplus
• sescuplus/ sesquiplus
• simplus
• triplus

Related terms

• manipulus
• plēbs
• plēnus
• plērus
• populus

References

• “pleo”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• pleo in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.