leto

Definition from Wiktionary, the free dictionary
Jump to: navigation, search
See also: Leto, letó, léto, lěto, lēto, and łeto

Latin[edit]

Pronunciation[edit]

Verb[edit]

lētō ‎(present infinitive lētāre, perfect active lētāvī, supine lētātum); first conjugation

  1. I kill, slay.

Inflection[edit]

   Conjugation of leto (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present lētō lētās lētat lētāmus lētātis lētant
imperfect lētābam lētābās lētābat lētābāmus lētābātis lētābant
future lētābō lētābis lētābit lētābimus lētābitis lētābunt
perfect lētāvī lētāvistī lētāvit lētāvimus lētāvistis lētāvērunt, lētāvēre
pluperfect lētāveram lētāverās lētāverat lētāverāmus lētāverātis lētāverant
future perfect lētāverō lētāveris lētāverit lētāverimus lētāveritis lētāverint
passive present lētor lētāris, lētāre lētātur lētāmur lētāminī lētantur
imperfect lētābar lētābāris, lētābāre lētābātur lētābāmur lētābāminī lētābantur
future lētābor lētāberis, lētābere lētābitur lētābimur lētābiminī lētābuntur
perfect lētātus + present active indicative of sum
pluperfect lētātus + imperfect active indicative of sum
future perfect lētātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present lētem lētēs lētet lētēmus lētētis lētent
imperfect lētārem lētārēs lētāret lētārēmus lētārētis lētārent
perfect lētāverim lētāverīs lētāverit lētāverīmus lētāverītis lētāverint
pluperfect lētāvissem lētāvissēs lētāvisset lētāvissēmus lētāvissētis lētāvissent
passive present lēter lētēris, lētēre lētētur lētēmur lētēminī lētentur
imperfect lētārer lētārēris, lētārēre lētārētur lētārēmur lētārēminī lētārentur
perfect lētātus + present active subjunctive of sum
pluperfect lētātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present lētā lētāte
future lētātō lētātō lētātōte lētantō
passive present lētāre lētāminī
future lētātor lētātor lētantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives lētāre lētāvisse lētātūrus esse lētārī lētātus esse lētātum īrī
participles lētāns lētātūrus lētātus lētandus
verbal nouns gerund supine
nominative genitive dative/ablative accusative accusative ablative
lētāre lētandī lētandō lētandum lētātum lētātū

Related terms[edit]


Serbo-Croatian[edit]

Alternative forms[edit]

Etymology[edit]

From Proto-Slavic *lěto ‎(year), from Proto-Indo-European *leh₁tom.

Pronunciation[edit]

  • IPA(key): /lêto/
  • Hyphenation: le‧to

Noun[edit]

lȅto n (Cyrillic spelling ле̏то)

  1. summer, summertime
  2. (archaic) year

Declension[edit]


Slovak[edit]

Etymology[edit]

From Proto-Slavic *lěto ‎(summer), from Proto-Indo-European *leh₁tom.

Noun[edit]

leto n ‎(genitive singular leta, nominative plural letá, declension pattern of mesto)

  1. summer

Declension[edit]

Related terms[edit]

See also[edit]

External links[edit]

  • leto in Slovak dictionaries at korpus.sk

Slovene[edit]

Slovene Wikipedia has an article on:

Wikipedia sl

Etymology[edit]

From Proto-Slavic *lěto ‎(year), from Proto-Indo-European *leh₁tom.

Pronunciation[edit]

Noun[edit]

léto n ‎(genitive léta, nominative plural léta)

  1. year

Declension[edit]


Venetian[edit]

Alternative forms[edit]

Etymology[edit]

Compare Italian letto

Noun[edit]

leto m (plural leti)

  1. bed