leto

Definition from Wiktionary, the free dictionary
Jump to navigation Jump to search
See also: Leto, letó, léto, lěto, lēto, łeto, and лето

Latin[edit]

Pronunciation[edit]

Verb[edit]

lētō (present infinitive lētāre, perfect active lētāvī, supine lētātum); first conjugation

  1. to kill, to slay
    • 9 CE, Ovid, Ibis 503:
      Quique Lycurgiden letavit, et arbore natum, / Idmonaque audacem, te quoque rumpat aper.
      And the boar who has killed the son of Lycurgus, and him who has been born from a tree, and the keen Idmon, shall tear you asunder too!

Conjugation[edit]

   Conjugation of lētō (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present lētō lētās lētat lētāmus lētātis lētant
imperfect lētābam lētābās lētābat lētābāmus lētābātis lētābant
future lētābō lētābis lētābit lētābimus lētābitis lētābunt
perfect lētāvī lētāvistī lētāvit lētāvimus lētāvistis lētāvērunt, lētāvēre
pluperfect lētāveram lētāverās lētāverat lētāverāmus lētāverātis lētāverant
future perfect lētāverō lētāveris lētāverit lētāverimus lētāveritis lētāverint
passive present lētor lētāris, lētāre lētātur lētāmur lētāminī lētantur
imperfect lētābar lētābāris, lētābāre lētābātur lētābāmur lētābāminī lētābantur
future lētābor lētāberis, lētābere lētābitur lētābimur lētābiminī lētābuntur
perfect lētātus + present active indicative of sum
pluperfect lētātus + imperfect active indicative of sum
future perfect lētātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present lētem lētēs lētet lētēmus lētētis lētent
imperfect lētārem lētārēs lētāret lētārēmus lētārētis lētārent
perfect lētāverim lētāverīs lētāverit lētāverīmus lētāverītis lētāverint
pluperfect lētāvissem lētāvissēs lētāvisset lētāvissēmus lētāvissētis lētāvissent
passive present lēter lētēris, lētēre lētētur lētēmur lētēminī lētentur
imperfect lētārer lētārēris, lētārēre lētārētur lētārēmur lētārēminī lētārentur
perfect lētātus + present active subjunctive of sum
pluperfect lētātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present lētā lētāte
future lētātō lētātō lētātōte lētantō
passive present lētāre lētāminī
future lētātor lētātor lētantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives lētāre lētāvisse lētātūrum esse lētārī lētātum esse lētātum īrī
participles lētāns lētātūrus lētātus lētandus
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
lētandī lētandō lētandum lētandō lētātum lētātū

Noun[edit]

lētō m

  1. dative singular of lētum
  2. ablative singular of lētum

References[edit]

  • leto in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • leto in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • leto in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition, 1883–1887)
  • leto in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette
  • leto in The Perseus Project (1999) Perseus Encyclopedia[1]
  • leto in Harry Thurston Peck, editor (1898) Harper's Dictionary of Classical Antiquities, New York: Harper & Brothers
  • leto in William Smith, editor (1848) A Dictionary of Greek Biography and Mythology, London: John Murray

Norwegian Nynorsk[edit]

Verb[edit]

leto

  1. (obsolete) past plural of lata
  2. (obsolete) past plural of låta

Serbo-Croatian[edit]

Alternative forms[edit]

Etymology[edit]

From Proto-Slavic *lěto (year), from Proto-Indo-European *leh₁tom.

Pronunciation[edit]

  • IPA(key): /lêto/
  • Hyphenation: le‧to

Noun[edit]

lȅto n (Cyrillic spelling ле̏то)

  1. summer, summertime
  2. (archaic) year

Declension[edit]

See also[edit]

Seasons in Serbo-Croatian · godišnja doba / годишња доба (layout · text)
spring:
proleće, proljeće
пролеће, прољеће
summer:
leto, ljeto
лето, љето
autumn:
jesen
јесен
winter:
zima
зима

Slovak[edit]

Etymology[edit]

From Proto-Slavic *lěto (summer), from Proto-Indo-European *leh₁tom.

Pronunciation[edit]

Noun[edit]

leto n (genitive singular leta, nominative plural letá, genitive plural liet, declension pattern of mesto)

  1. summer

Declension[edit]

Related terms[edit]

See also[edit]

Further reading[edit]

  • leto in Slovak dictionaries at korpus.sk

Slovene[edit]

Slovene Wikipedia has an article on:
Wikipedia sl

Etymology[edit]

From Proto-Slavic *lěto (year), from Proto-Indo-European *leh₁tom.

Pronunciation[edit]

Noun[edit]

lẹ́to n

  1. year

Inflection[edit]

Neuter, hard
nom. sing. léto
gen. sing. léta
singular dual plural
nominative léto léti léta
accusative léto léti léta
genitive léta lét lét
dative létu létoma létom
locative létu létih létih
instrumental létom létoma léti

Further reading[edit]

  • leto”, in Slovarji Inštituta za slovenski jezik Frana Ramovša ZRC SAZU, portal Fran

Swazi[edit]

Etymology[edit]

(This etymology is missing or incomplete. Please add to it, or discuss it at the Etymology scriptorium.)

Pronoun[edit]

leto

  1. those; class 8 distal demonstrative.

Venetian[edit]

Alternative forms[edit]

Etymology[edit]

From Latin lectus. Compare Italian letto

Noun[edit]

leto m (plural leti)

  1. bed