leto

See also: LETO, Leto, letó, léto, lěto, lēto, łeto, and лето

Latin

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): [ˈɫeː.toː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): [ˈlɛː.to]

Verb

lētō (present infinitive lētāre, perfect active lētāvī, supine lētātum); first conjugation

1. to kill, to slay
   • 9 CE, Ovidius, The Ibis 503:

     Quique Lycurgiden letavit, et arbore natum, / Idmonaque audacem, te quoque rumpat aper.

     And the boar who has killed the son of Lycurgus, and him who has been born from a tree, and the keen Idmon, shall tear you asunder too!

Conjugation

   Conjugation of lētō (first conjugation)

indicative		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	lētō		lētās		lētat		lētāmus		lētātis		lētant
	imperfect	lētābam		lētābās		lētābat		lētābāmus		lētābātis		lētābant
	future	lētābō		lētābis		lētābit		lētābimus		lētābitis		lētābunt
	perfect	lētāvī		lētāvistī		lētāvit		lētāvimus		lētāvistis		lētāvērunt, lētāvēre
	pluperfect	lētāveram		lētāverās		lētāverat		lētāverāmus		lētāverātis		lētāverant
	future perfect	lētāverō		lētāveris		lētāverit		lētāverimus		lētāveritis		lētāverint
passive	present	lētor		lētāris, lētāre		lētātur		lētāmur		lētāminī		lētantur
	imperfect	lētābar		lētābāris, lētābāre		lētābātur		lētābāmur		lētābāminī		lētābantur
	future	lētābor		lētāberis, lētābere		lētābitur		lētābimur		lētābiminī		lētābuntur
	perfect	lētātus + present active indicative of sum
	pluperfect	lētātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	lētātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	lētem		lētēs		lētet		lētēmus		lētētis		lētent
	imperfect	lētārem		lētārēs		lētāret		lētārēmus		lētārētis		lētārent
	perfect	lētāverim		lētāverīs		lētāverit		lētāverīmus		lētāverītis		lētāverint
	pluperfect	lētāvissem		lētāvissēs		lētāvisset		lētāvissēmus		lētāvissētis		lētāvissent
passive	present	lēter		lētēris, lētēre		lētētur		lētēmur		lētēminī		lētentur
	imperfect	lētārer		lētārēris, lētārēre		lētārētur		lētārēmur		lētārēminī		lētārentur
	perfect	lētātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	lētātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	—		lētā		—		—		lētāte		—
	future	—		lētātō		lētātō		—		lētātōte		lētantō
passive	present	—		lētāre		—		—		lētāminī		—
	future	—		lētātor		lētātor		—		—		lētantor
non-finite forms		infinitive						participle
		active			passive			active			passive
present		lētāre			lētārī			lētāns			—
future		lētātūrum esse			lētātum īrī			lētātūrus			lētandus
perfect		lētāvisse			lētātum esse			—			lētātus
future perfect		—			lētātum fore			—			—
perfect potential		lētātūrum fuisse			—			—			—
verbal nouns		gerund								supine
		genitive		dative		accusative		ablative		accusative		ablative
		lētandī		lētandō		lētandum		lētandō		lētātum		lētātū

Noun

lētō m

1. dative/ablative singular of lētum

References

• “leto”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879), A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “leto”, in Charlton T. Lewis (1891), An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• "leto", in Charles du Fresne du Cange, Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition with additions by D. P. Carpenterius, Adelungius and others, edited by Léopold Favre, 1883–1887)
• “leto”, in Gaffiot, Félix (1934), Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
• “leto”, in The Perseus Project (1999), Perseus Encyclopedia‎^[1]
• “leto”, in Harry Thurston Peck, editor (1898), Harper’s Dictionary of Classical Antiquities, New York: Harper & Brothers
• “leto”, in William Smith, editor (1848), A Dictionary of Greek and Roman Biography and Mythology, London: John Murray

Norwegian Nynorsk

Noun

lèto f

1. (non-standard since 1917) definite singular of lètu

Verb

leto

1. (obsolete) past plural of lata
2. (obsolete) past plural of låta

Anagrams

• loet, lote, tole, tòle

Portuguese

Etymology

Borrowed from French letton / lette.

Pronunciation

 

• (Brazil) IPA^(key): /ˈlɛ.tu/

• (Brazil) IPA^(key): /ˈlɛ.tu/
  • (Southern Brazil) IPA^(key): /ˈlɛ.to/

• (Portugal) IPA^(key): /ˈlɛ.tu/

Adjective

leto (feminine leta, masculine plural letos, feminine plural letas, not comparable)

1. Latvian (of, from, or pertaining to Latvia)

Noun

leto m (plural letos, feminine leta, feminine plural letas)

1. Latvian (person from Latvia)

Noun

leto m (uncountable)

1. Latvian (language)

   Synonyms: lético, letão, letonês, letoniano, (Brazil) letônio, (Portugal) letónio

Further reading

• “leto”, in Michaelis Dicionário Brasileiro da Língua Portuguesa (in Portuguese), São Paulo: Editora Melhoramentos, 2015–2026, →ISBN
• “leto”, in Dicionário Priberam da Língua Portuguesa (in Portuguese), Lisbon: Priberam, 2008–2026

Serbo-Croatian

Alternative forms

• ljȅto (Ijekavian)
• lito (Ikavian)

Etymology

Inherited from Proto-Slavic *lěto (“summer; year”), from Proto-Indo-European *leh₁tom.

Pronunciation

• IPA^(key): /lêto/
• Hyphenation: le‧to

Noun

lȅto n (Cyrillic spelling ле̏то) (Ekavian)

1. summer, summertime
2. (literary) year

   Sedam leta Tibeta ― Seven Years in Tibet

Declension

Declension of leto

	singular	plural
nominative	lȅto	lȅta
genitive	lȅta	lȇtā
dative	lȅtu	lȅtima
accusative	lȅto	lȅta
vocative	lȅto	lȅta
locative	lȅtu	lȅtima
instrumental	lȅtom	lȅtima

See also

Seasons in Serbo-Croatian · godišnja doba / годишња доба (layout · text) · category
spring: proleće, proljeće пролеће, прољеће	summer: leto, ljeto лето, љето	autumn: jesen јесен	winter: zima зима

Slovak

Etymology

Inherited from Proto-Slavic *lěto (“summer; year”), from Proto-Indo-European *leh₁tom.

Pronunciation

• IPA^(key): /ʎetɔ/, (high register) [ˈʎetɔ], (common) [ˈletɔ]
• Rhymes: -etɔ
• Hyphenation: le‧to

• Audio (Bratislava):

  (file)

Noun

leto n

1. summer

Declension

Declension of leto
(pattern mesto)

	singular	plural
nominative	leto	letá
genitive	leta	liet
dative	letu	letám
accusative	leto	letá
locative	lete	letách
instrumental	letom	letami

Related terms

• letný
• letno

See also

• seasons: ročné obdobia: jar · leto · jeseň · zima ^[edit]

Further reading

• “leto”, in Slovníkový portál Jazykovedného ústavu Ľ. Štúra SAV [Dictionary portal of the Ľ. Štúr Institute of Linguistics, Slovak Academy of Science] (in Slovak), https://slovnik.juls.savba.sk, 2003–2026

Slovene

Etymology

From Proto-Slavic *lěto (“summer; year”), from Proto-Indo-European *leh₁tom.

Pronunciation

• IPA^(key): /lèːtɔ/, SNPT: lẹ́to

Noun

lẹ́to n

1. year
2. (rare) annual harvest
3. (archaic) summer

Declension

First neuter declension (hard o-stem) , fixed accent, only acute in nominative and accusative dual
nom. sing.	lẹ́to
gen. sing.	lẹ́ta
	singular	dual	plural
nominative imenovȃlnik	lẹ́to	lẹ́ti	lẹ̑ta
genitive rodȋlnik	lẹ́ta	lẹ̑t	lẹ̑t
dative dajȃlnik	lẹ́tu, lẹ́ti	lẹ̄toma, lẹ̄tama	lẹ̑tom, lẹ̑tam
accusative tožȋlnik	lẹ́to	lẹ́ti	lẹ̑ta
locative mẹ̑stnik	lẹ́tu, lẹ́ti	lẹ̑tih, lẹ̑tah	lẹ̑tih, lẹ̑tah
instrumental orọ̑dnik	lẹ́tom	lẹ̄toma, lẹ̄tama	lẹ̑ti
(vocative) (ogȏvorni imenovȃlnik)	lẹ̑to	lẹ́ti	lẹ̑ta

Further reading

• “leto”, in Slovarji Inštituta za slovenski jezik Frana Ramovša ZRC SAZU, portal Fran
• “leto”, in Termania, Amebis
• See also the general references

Swazi

Etymology

(This etymology is missing or incomplete. Please add to it, or discuss it at the Etymology scriptorium.)

Pronoun

leto

1. those; class 8 distal demonstrative.

Venetan

Alternative forms

• łeto

Etymology

From Latin lectus. Compare Italian letto.

Noun

leto m (plural leti)

1. bed