ceno

See also: cenó, cenò, ĉeno, ceño, čeno, Ceno, and ceno-

Galician

Pronunciation

• IPA^(key): /aˈθeno̝/

Noun

ceno

1. alternative form of aceno

Ido

Pronunciation

• IPA^(key): /ˈt͡seno/
• Rhymes: -eno

Noun

ceno (plural ceni)

1. scene
2. scenery

Derived terms

• cenala

Italian

Etymology 1

See the etymology of the corresponding lemma form.

Pronunciation

• IPA^(key): /ˈt͡ʃe.no/
• Rhymes: -eno
• Hyphenation: cé‧no

Verb

ceno

1. first-person singular present indicative of cenare

Etymology 2

Inherited from Latin caenum.

Alternative forms

• cenno, cieno

Pronunciation

• IPA^(key): /ˈt͡ʃɛ.no/
• Rhymes: -ɛno
• Hyphenation: cè‧no

Noun

ceno m (plural ceni) (archaic, literary)

1. mud, silt

   Synonym: (normal register) fango

2. quagmire, swamp, marsh

   Synonyms: (normal register) palude, pantano

Derived terms

• cenato

Anagrams

• Noce, noce, ocne, once

Latin

Etymology

Etymology tree

Proto-Indo-European *kert-s-nh₂

Proto-Italic *kertsnā

Old Latin cesna

Latin cēna

Proto-Indo-European *-h₂

Proto-Indo-European *-éh₂

Proto-Indo-European *-yéti

Proto-Indo-European *-eh₂yéti

Proto-Italic *-āō

Latin -ō

Latin cēnō

From cēna + -ō.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): [ˈkeː.noː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): [ˈt͡ʃɛː.no]

Verb

cēnō (present infinitive cēnāre, perfect active cēnāvī, supine cēnātum); first conjugation

1. to dine, eat dinner, sup

   Synonyms: adedō, edō, vorō, prandeō, pāscor, vēscor, cōnsūmō, epulor

Conjugation

   Conjugation of cēnō (first conjugation)

indicative		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	cēnō		cēnās		cēnat		cēnāmus		cēnātis		cēnant
	imperfect	cēnābam		cēnābās		cēnābat		cēnābāmus		cēnābātis		cēnābant
	future	cēnābō		cēnābis		cēnābit		cēnābimus		cēnābitis		cēnābunt
	perfect	cēnāvī		cēnāvistī, cēnāstī2		cēnāvit, cēnāt2		cēnāvimus, cēnāmus2		cēnāvistis, cēnāstis2		cēnāvērunt, cēnārunt, cēnāvēre2
	pluperfect	cēnāveram, cēnāram2		cēnāverās, cēnārās2		cēnāverat, cēnārat2		cēnāverāmus, cēnārāmus2		cēnāverātis, cēnārātis2		cēnāverant, cēnārant2
	future perfect	cēnāverō, cēnārō2		cēnāveris, cēnāris2		cēnāverit, cēnārit2		cēnāverimus, cēnārimus2		cēnāveritis, cēnāritis2		cēnāverint, cēnārint2
	sigmatic future1	cēnāssō		cēnāssis		cēnāssit		cēnāssimus		cēnāssitis		cēnāssint
passive	present	cēnor		cēnāris, cēnāre		cēnātur		cēnāmur		cēnāminī		cēnantur
	imperfect	cēnābar		cēnābāris, cēnābāre		cēnābātur		cēnābāmur		cēnābāminī		cēnābantur
	future	cēnābor		cēnāberis, cēnābere		cēnābitur		cēnābimur		cēnābiminī		cēnābuntur
	perfect	cēnātus + present active indicative of sum
	pluperfect	cēnātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	cēnātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	cēnem		cēnēs		cēnet		cēnēmus		cēnētis		cēnent
	imperfect	cēnārem		cēnārēs		cēnāret		cēnārēmus		cēnārētis		cēnārent
	perfect	cēnāverim, cēnārim2		cēnāverīs, cēnārīs2		cēnāverit, cēnārit2		cēnāverīmus, cēnārīmus2		cēnāverītis, cēnārītis2		cēnāverint, cēnārint2
	pluperfect	cēnāvissem, cēnāssem2		cēnāvissēs, cēnāssēs2		cēnāvisset, cēnāsset2		cēnāvissēmus, cēnāssēmus2		cēnāvissētis, cēnāssētis2		cēnāvissent, cēnāssent2
	sigmatic aorist1	cēnāssim		cēnāssīs		cēnāssīt		cēnāssīmus		cēnāssītis		cēnāssint
passive	present	cēner		cēnēris, cēnēre		cēnētur		cēnēmur		cēnēminī		cēnentur
	imperfect	cēnārer		cēnārēris, cēnārēre		cēnārētur		cēnārēmur		cēnārēminī		cēnārentur
	perfect	cēnātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	cēnātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	—		cēnā		—		—		cēnāte		—
	future	—		cēnātō		cēnātō		—		cēnātōte		cēnantō
passive	present	—		cēnāre		—		—		cēnāminī		—
	future	—		cēnātor		cēnātor		—		—		cēnantor
non-finite forms		infinitive						participle
		active			passive			active			passive
present		cēnāre			cēnārī			cēnāns			—
future		cēnātūrum esse			cēnātum īrī			cēnātūrus			cēnandus
perfect		cēnāvisse, cēnāsse2			cēnātum esse			—			cēnātus
future perfect		—			cēnātum fore			—			—
perfect potential		cēnātūrum fuisse			—			—			—
verbal nouns		gerund								supine
		genitive		dative		accusative		ablative		accusative		ablative
		cēnandī		cēnandō		cēnandum		cēnandō		cēnātum		cēnātū

¹At least one use of the Old Latin "sigmatic future" and "sigmatic aorist" tenses is attested, which are used by Old Latin writers; most notably Plautus and Terence. The sigmatic future is generally ascribed a future or future perfect meaning, while the sigmatic aorist expresses a possible desire ("might want to").
²At least one rare poetic syncopated perfect form is attested.

Derived terms

• cēnāculum
• cēnassō
• cēnātiō
• cēnātor
• cēnāturiō
• cēnātus
• cēnitō
• incēnō
• percēnō
• succēnō

Descendants

• Aromanian: tsin, tsinari
• Dalmatian: cenur
• Friulian: cenâ
• Istriot: senà
• Italian: cenare
• Neapolitan: cenare
• Old Galician-Portuguese: cẽar, cear
  • Galician: cear
  • Portuguese: cear
• Piedmontese: siné
• Romanian: cina, cinare
• Romansh: tschanar, tschenar, tschner, tschnar
• Sardinian: cenai, cenari, chenare, genare
• Sicilian: cinari
• Spanish: cenar
• Venetan: senar, çenar, zhenar

References

• “ceno”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879), A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “ceno”, in Charlton T. Lewis (1891), An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• “ceno”, in Gaffiot, Félix (1934), Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.

Polish

Pronunciation

• IPA^(key): /ˈt͡sɛ.nɔ/
• Rhymes: -ɛnɔ
• Syllabification: ce‧no
• Homophone: ceno-

Noun

ceno f

1. vocative singular of cena

Serbo-Croatian

Noun

ceno (Cyrillic spelling цено)

1. vocative singular of cena

Spanish

Verb

ceno

1. first-person singular present indicative of cenar