eneco

Latin

Alternative forms

• ēnicō (archaic)

Etymology

From ex- +‎ necō.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /ˈeː.ne.koː/, [ˈeːnɛkoː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /ˈe.ne.ko/, [ˈɛːneko]

Verb

ēnecō (present infinitive ēnecāre, perfect active ēnecuī, supine ēnectum); first conjugation

1. to kill, slay

   Synonyms: necō, caedō, interficiō, trucīdō, tollō, peragō, percutiō, interimō, perimō, iugulō, obtruncō, cōnficiō, sōpiō, occīdō, dēiciō, absūmō, cōnsūmō

2. to exhaust, wear out

   Synonyms: abutor, atterō, conterō, dēterō, adedō, exhauriō, perago, accido, effundo, tero, conficio

Conjugation

Conjugation of ēnecō (first conjugation)
indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	ēnecō	ēnecās	ēnecat	ēnecāmus	ēnecātis	ēnecant
	imperfect	ēnecābam	ēnecābās	ēnecābat	ēnecābāmus	ēnecābātis	ēnecābant
	future	ēnecābō	ēnecābis	ēnecābit	ēnecābimus	ēnecābitis	ēnecābunt
	perfect	ēnecuī	ēnecuistī	ēnecuit	ēnecuimus	ēnecuistis	ēnecuērunt, ēnecuēre
	pluperfect	ēnecueram	ēnecuerās	ēnecuerat	ēnecuerāmus	ēnecuerātis	ēnecuerant
	future perfect	ēnecuerō	ēnecueris	ēnecuerit	ēnecuerimus	ēnecueritis	ēnecuerint
passive	present	ēnecor	ēnecāris, ēnecāre	ēnecātur	ēnecāmur	ēnecāminī	ēnecantur
	imperfect	ēnecābar	ēnecābāris, ēnecābāre	ēnecābātur	ēnecābāmur	ēnecābāminī	ēnecābantur
	future	ēnecābor	ēnecāberis, ēnecābere	ēnecābitur	ēnecābimur	ēnecābiminī	ēnecābuntur
	perfect	ēnectus + present active indicative of sum
	pluperfect	ēnectus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	ēnectus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	ēnecem	ēnecēs	ēnecet	ēnecēmus	ēnecētis	ēnecent
	imperfect	ēnecārem	ēnecārēs	ēnecāret	ēnecārēmus	ēnecārētis	ēnecārent
	perfect	ēnecuerim	ēnecuerīs	ēnecuerit	ēnecuerīmus	ēnecuerītis	ēnecuerint
	pluperfect	ēnecuissem	ēnecuissēs	ēnecuisset	ēnecuissēmus	ēnecuissētis	ēnecuissent
passive	present	ēnecer	ēnecēris, ēnecēre	ēnecētur	ēnecēmur	ēnecēminī	ēnecentur
	imperfect	ēnecārer	ēnecārēris, ēnecārēre	ēnecārētur	ēnecārēmur	ēnecārēminī	ēnecārentur
	perfect	ēnectus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	ēnectus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	ēnecā	—	—	ēnecāte	—
	future	—	ēnecātō	ēnecātō	—	ēnecātōte	ēnecantō
passive	present	—	ēnecāre	—	—	ēnecāminī	—
	future	—	ēnecātor	ēnecātor	—	—	ēnecantor
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		ēnecāre	ēnecuisse	ēnectūrum esse	ēnecārī	ēnectum esse	ēnectum īrī
participles		ēnecāns	—	ēnectūrus	—	ēnectus	ēnecandus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		ēnecandī	ēnecandō	ēnecandum	ēnecandō	ēnectum	ēnectū

Descendants

• Galician: anegar
• French: noyer
• Portuguese: anegar
• Romansch: nuscher, Romansch: nugher
• Romanian: îneca
• Spanish: anegar
• Walloon: neyî

References

• “eneco”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “eneco”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• eneco in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.