detraho

Latin

Etymology

From dē- +‎ trahō (“I drag”).

Pronunciation

• (Classical) IPA^(key): /ˈdeː.tra.hoː/, [ˈd̪eːt̪rä(ɦ)oː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /ˈde.tra.o/, [ˈd̪ɛːt̪räo]

Verb

dētrahō (present infinitive dētrahere, perfect active dētrāxī, supine dētractum); third conjugation

1. to draw, pull, take or drag off, down or away; remove, detach, withdraw
2. to take away, deprive, diminish, strip, rob
3. to pull down, drag down, lower
4. to withhold, divert
5. to withdraw, take away; lower in estimation, disparage, detract from

Conjugation

Conjugation of dētrahō (third conjugation)
indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	dētrahō	dētrahis	dētrahit	dētrahimus	dētrahitis	dētrahunt
	imperfect	dētrahēbam	dētrahēbās	dētrahēbat	dētrahēbāmus	dētrahēbātis	dētrahēbant
	future	dētraham	dētrahēs	dētrahet	dētrahēmus	dētrahētis	dētrahent
	perfect	dētrāxī	dētrāxistī	dētrāxit	dētrāximus	dētrāxistis	dētrāxērunt, dētrāxēre
	pluperfect	dētrāxeram	dētrāxerās	dētrāxerat	dētrāxerāmus	dētrāxerātis	dētrāxerant
	future perfect	dētrāxerō	dētrāxeris	dētrāxerit	dētrāxerimus	dētrāxeritis	dētrāxerint
passive	present	dētrahor	dētraheris, dētrahere	dētrahitur	dētrahimur	dētrahiminī	dētrahuntur
	imperfect	dētrahēbar	dētrahēbāris, dētrahēbāre	dētrahēbātur	dētrahēbāmur	dētrahēbāminī	dētrahēbantur
	future	dētrahar	dētrahēris, dētrahēre	dētrahētur	dētrahēmur	dētrahēminī	dētrahentur
	perfect	dētractus + present active indicative of sum
	pluperfect	dētractus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	dētractus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	dētraham	dētrahās	dētrahat	dētrahāmus	dētrahātis	dētrahant
	imperfect	dētraherem	dētraherēs	dētraheret	dētraherēmus	dētraherētis	dētraherent
	perfect	dētrāxerim	dētrāxerīs	dētrāxerit	dētrāxerīmus	dētrāxerītis	dētrāxerint
	pluperfect	dētrāxissem	dētrāxissēs	dētrāxisset	dētrāxissēmus	dētrāxissētis	dētrāxissent
passive	present	dētrahar	dētrahāris, dētrahāre	dētrahātur	dētrahāmur	dētrahāminī	dētrahantur
	imperfect	dētraherer	dētraherēris, dētraherēre	dētraherētur	dētraherēmur	dētraherēminī	dētraherentur
	perfect	dētractus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	dētractus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	dētrahe	—	—	dētrahite	—
	future	—	dētrahitō	dētrahitō	—	dētrahitōte	dētrahuntō
passive	present	—	dētrahere	—	—	dētrahiminī	—
	future	—	dētrahitor	dētrahitor	—	—	dētrahuntor
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		dētrahere	dētrāxisse	dētractūrum esse	dētrahī	dētractum esse	dētractum īrī
participles		dētrahēns	—	dētractūrus	—	dētractus	dētrahendus, dētrahundus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		dētrahendī	dētrahendō	dētrahendum	dētrahendō	dētractum	dētractū

Derived terms

• dētrāctō
• dētrāctiō
• dētrāctor
• dētrāctus

Related terms

• abstrahō
• attrahō
• circumtrahō
• contrahō
• distrahō
• extrahō
• intertrahō
• intrahō
• obtrahō
• pertrahō
• prōtrahō
• retrahō
• subtrahō
• supertrahō
• trahō

 

Descendants

• Catalan: detreure, detractar
• English: detract
• French: détracter
• Galician: detraer
• Italian: detrarre
• Portuguese: detrair
• Sicilian: ditràjiri
• Spanish: detraer

References

• “detraho”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “detraho”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• detraho in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
• Carl Meißner, Henry William Auden (1894) Latin Phrase-Book‎^[1], London: Macmillan and Co.
  • to detract from a person's reputation, wilfully underestimate a person: de gloria, fama alicuius detrahere