obiurgo

See also: obiurgò

Italian

Verb

obiurgo

1. first-person singular present indicative of obiurgare

---

Latin

Etymology

From ob- (“to, against”) +‎ iūrgō (“dispute, chide”)

Pronunciation

• (Classical) IPA^(key): /obˈjuːr.ɡoː/, [ɔbˈjuːr.ɡoː]

Verb

obiūrgō (present infinitive obiūrgāre, perfect active obiūrgāvī, supine obiūrgātum); first conjugation

1. I chide, scold, rebuke.
2. I chastise, punish.
3. I dissuade, deter.
4. I exhort, urge reprovingly.

Inflection

Conjugation of obiurgo (first conjugation)
indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	obiūrgō	obiūrgās	obiūrgat	obiūrgāmus	obiūrgātis	obiūrgant
	imperfect	obiūrgābam	obiūrgābās	obiūrgābat	obiūrgābāmus	obiūrgābātis	obiūrgābant
	future	obiūrgābō	obiūrgābis	obiūrgābit	obiūrgābimus	obiūrgābitis	obiūrgābunt
	perfect	obiūrgāvī	obiūrgāvistī	obiūrgāvit	obiūrgāvimus	obiūrgāvistis	obiūrgāvērunt, obiūrgāvēre
	pluperfect	obiūrgāveram	obiūrgāverās	obiūrgāverat	obiūrgāverāmus	obiūrgāverātis	obiūrgāverant
	future perfect	obiūrgāverō	obiūrgāveris	obiūrgāverit	obiūrgāverimus	obiūrgāveritis	obiūrgāverint
passive	present	obiūrgor	obiūrgāris, obiūrgāre	obiūrgātur	obiūrgāmur	obiūrgāminī	obiūrgantur
	imperfect	obiūrgābar	obiūrgābāris, obiūrgābāre	obiūrgābātur	obiūrgābāmur	obiūrgābāminī	obiūrgābantur
	future	obiūrgābor	obiūrgāberis, obiūrgābere	obiūrgābitur	obiūrgābimur	obiūrgābiminī	obiūrgābuntur
	perfect	obiūrgātus + present active indicative of sum
	pluperfect	obiūrgātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	obiūrgātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	obiūrgem	obiūrgēs	obiūrget	obiūrgēmus	obiūrgētis	obiūrgent
	imperfect	obiūrgārem	obiūrgārēs	obiūrgāret	obiūrgārēmus	obiūrgārētis	obiūrgārent
	perfect	obiūrgāverim	obiūrgāverīs	obiūrgāverit	obiūrgāverimus	obiūrgāveritis	obiūrgāverint
	pluperfect	obiūrgāvissem	obiūrgāvissēs	obiūrgāvisset	obiūrgāvissēmus	obiūrgāvissētis	obiūrgāvissent
passive	present	obiūrger	obiūrgēris, obiūrgēre	obiūrgētur	obiūrgēmur	obiūrgēminī	obiūrgentur
	imperfect	obiūrgārer	obiūrgārēris, obiūrgārēre	obiūrgārētur	obiūrgārēmur	obiūrgārēminī	obiūrgārentur
	perfect	obiūrgātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	obiūrgātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	obiūrgā	—	—	obiūrgāte	—
	future	—	obiūrgātō	obiūrgātō	—	obiūrgātōte	obiūrgantō
passive	present	—	obiūrgāre	—	—	obiūrgāminī	—
	future	—	obiūrgātor	obiūrgātor	—	—	obiūrgantor
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		obiūrgāre	obiūrgāvisse	obiūrgātūrus esse	obiūrgārī	obiūrgātus esse	obiūrgātum īrī
participles		obiūrgāns	—	obiūrgātūrus	—	obiūrgātus	obiūrgandus
verbal nouns		gerund				supine
		nominative	genitive	dative/ablative	accusative	accusative	ablative
		obiūrgāre	obiūrgandī	obiūrgandō	obiūrgandum	obiūrgātum	obiūrgātū

Synonyms

• obiūrgitō

Derived terms

• obiūrgātiō
• obiūrgātor
• obiūrgātōrius

Descendants

• English: objurgate
• Italian: obiurgare

References

• obiurgo in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• obiurgo in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers