celo

Definition from Wiktionary, the free dictionary
Jump to: navigation, search
See also: Celo, ceło, ĉelo, čelo, ćelo, celó, and celò

Esperanto[edit]

Etymology[edit]

Compare German Ziel, Hungarian cél, Polish cel, Czech cíl.

Pronunciation[edit]

  • IPA(key): /ˈtselo/
  • (file)
  • Hyphenation: ce‧lo

Noun[edit]

celo ‎(accusative singular celon, plural celoj, accusative plural celojn)

  1. goal, aim, purpose

Related terms[edit]


Italian[edit]

Verb[edit]

celo

  1. first-person singular present of celare

Latin[edit]

Etymology[edit]

From Proto-Indo-European *ḱēl-, an ablaut variant of Proto-Indo-European *ḱel-. Cognate to Latin clam, Old Irish celim ‎(I hide) and Proto-Germanic *helaną, *huljaną. More at heal, hele.

Pronunciation[edit]

Verb[edit]

cēlō ‎(present infinitive cēlāre, perfect active cēlāvī, supine cēlātum); first conjugation

  1. I hide (something from someone), cover, keep a secret, conceal.

Inflection[edit]

   Conjugation of celo (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present cēlō cēlās cēlat cēlāmus cēlātis cēlant
imperfect cēlābam cēlābās cēlābat cēlābāmus cēlābātis cēlābant
future cēlābō cēlābis cēlābit cēlābimus cēlābitis cēlābunt
perfect cēlāvī cēlāvistī cēlāvit cēlāvimus cēlāvistis cēlāvērunt, cēlāvēre
pluperfect cēlāveram cēlāverās cēlāverat cēlāverāmus cēlāverātis cēlāverant
future perfect cēlāverō cēlāveris cēlāverit cēlāverimus cēlāveritis cēlāverint
passive present cēlor cēlāris, cēlāre cēlātur cēlāmur cēlāminī cēlantur
imperfect cēlābar cēlābāris, cēlābāre cēlābātur cēlābāmur cēlābāminī cēlābantur
future cēlābor cēlāberis, cēlābere cēlābitur cēlābimur cēlābiminī cēlābuntur
perfect cēlātus + present active indicative of sum
pluperfect cēlātus + imperfect active indicative of sum
future perfect cēlātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present cēlem cēlēs cēlet cēlēmus cēlētis cēlent
imperfect cēlārem cēlārēs cēlāret cēlārēmus cēlārētis cēlārent
perfect cēlāverim cēlāverīs cēlāverit cēlāverīmus cēlāverītis cēlāverint
pluperfect cēlāvissem cēlāvissēs cēlāvisset cēlāvissēmus cēlāvissētis cēlāvissent
passive present cēler cēlēris, cēlēre cēlētur cēlēmur cēlēminī cēlentur
imperfect cēlārer cēlārēris, cēlārēre cēlārētur cēlārēmur cēlārēminī cēlārentur
perfect cēlātus + present active subjunctive of sum
pluperfect cēlātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present cēlā cēlāte
future cēlātō cēlātō cēlātōte cēlantō
passive present cēlāre cēlāminī
future cēlātor cēlātor cēlantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives cēlāre cēlāvisse cēlātūrus esse cēlārī cēlātus esse cēlātum īrī
participles cēlāns cēlātūrus cēlātus cēlandus
verbal nouns gerund supine
nominative genitive dative/ablative accusative accusative ablative
cēlāre cēlandī cēlandō cēlandum cēlātum cēlātū

Descendants[edit]


Slovene[edit]

Etymology[edit]

EB1911 - Volume 01 - Page 001 - 1.svg This entry lacks etymological information. If you are familiar with the origin of this term, please add it to the page as described here.

Pronunciation[edit]

Adverb[edit]

celó

  1. even (implying extreme example)
  2. even, yet (emphasizing a comparative)

Spanish[edit]

Alternative forms[edit]

Etymology[edit]

From Latin zelus.

Noun[edit]

celo m ‎(uncountable)

  1. zeal
  2. heat (A condition where a mammal is aroused sexually or where it is especially fertile and therefore eager to mate)
    Está en celo.
    She's in heat.

Related terms[edit]

Verb[edit]

celo

  1. First-person singular (yo) present indicative form of celar.