instigo

Definition from Wiktionary, the free dictionary
Jump to: navigation, search

Latin[edit]

Etymology[edit]

From in- +‎ stinguo, without the infix -n-.

Pronunciation[edit]

Verb[edit]

īnstīgō (present infinitive īnstīgāre, perfect active īnstīgāvī, supine īnstīgātum); first conjugation

  1. I stimulate, set on, incite, rouse or urge

Inflection[edit]

   Conjugation of instigo (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present īnstīgō īnstīgās īnstīgat īnstīgāmus īnstīgātis īnstīgant
imperfect īnstīgābam īnstīgābās īnstīgābat īnstīgābāmus īnstīgābātis īnstīgābant
future īnstīgābō īnstīgābis īnstīgābit īnstīgābimus īnstīgābitis īnstīgābunt
perfect īnstīgāvī īnstīgāvistī īnstīgāvit īnstīgāvimus īnstīgāvistis īnstīgāvērunt, īnstīgāvēre
pluperfect īnstīgāveram īnstīgāverās īnstīgāverat īnstīgāverāmus īnstīgāverātis īnstīgāverant
future perfect īnstīgāverō īnstīgāveris īnstīgāverit īnstīgāverimus īnstīgāveritis īnstīgāverint
passive present īnstīgor īnstīgāris, īnstīgāre īnstīgātur īnstīgāmur īnstīgāminī īnstīgantur
imperfect īnstīgābar īnstīgābāris, īnstīgābāre īnstīgābātur īnstīgābāmur īnstīgābāminī īnstīgābantur
future īnstīgābor īnstīgāberis, īnstīgābere īnstīgābitur īnstīgābimur īnstīgābiminī īnstīgābuntur
perfect īnstīgātus + present active indicative of sum
pluperfect īnstīgātus + imperfect active indicative of sum
future perfect īnstīgātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present īnstīgem īnstīgēs īnstīget īnstīgēmus īnstīgētis īnstīgent
imperfect īnstīgārem īnstīgārēs īnstīgāret īnstīgārēmus īnstīgārētis īnstīgārent
perfect īnstīgāverim īnstīgāverīs īnstīgāverit īnstīgāverīmus īnstīgāverītis īnstīgāverint
pluperfect īnstīgāvissem īnstīgāvissēs īnstīgāvisset īnstīgāvissēmus īnstīgāvissētis īnstīgāvissent
passive present īnstīger īnstīgēris, īnstīgēre īnstīgētur īnstīgēmur īnstīgēminī īnstīgentur
imperfect īnstīgārer īnstīgārēris, īnstīgārēre īnstīgārētur īnstīgārēmur īnstīgārēminī īnstīgārentur
perfect īnstīgātus + present active subjunctive of sum
pluperfect īnstīgātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present īnstīgā īnstīgāte
future īnstīgātō īnstīgātō īnstīgātōte īnstīgantō
passive present īnstīgāre īnstīgāminī
future īnstīgātor īnstīgātor īnstīgantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives īnstīgāre īnstīgāvisse īnstīgātūrus esse īnstīgārī īnstīgātus esse īnstīgātum īrī
participles īnstīgāns īnstīgātūrus īnstīgātus īnstīgandus

Descendants[edit]

References[edit]

  • instigo” in Charlton T. Lewis & Charles Short, A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press, 1879.
  • instigate in The Century Dictionary, The Century Co., New York, 1911

Portuguese[edit]

Verb[edit]

instigo

  1. first-person singular present indicative of instigar

Spanish[edit]

Verb[edit]

instigo

  1. First-person singular (yo) present indicative form of instigar.