Jump to content

sedo

From Wiktionary, the free dictionary
See also: sedó, sedò, and ŝedo

Catalan

[edit]

Pronunciation

[edit]

Verb

[edit]

sedo

  1. first-person singular present indicative of sedar

Italian

[edit]

Verb

[edit]

sedo

  1. first-person singular present indicative of sedare

Anagrams

[edit]

Latin

[edit]

Etymology

[edit]

Derived from sedeō, from Proto-Italic *sedēō, from Proto-Indo-European *sed-.

Pronunciation

[edit]

Verb

[edit]

sēdō (present infinitive sēdāre, perfect active sēdāvī, supine sēdātum); first conjugation

  1. (transitive) to allay, settle, still, calm, assuage or appease
    Synonyms: domō, mānsuēscō, mānsuētō, lēniō, sōpiō, dēlēniō, mītigō, plācō, restinguō, compōnō, commītigō, levō, ēlevō, allevō, alleviō, sileō, molliō
    Antonyms: sollicitō, excitō, īnstīgō, īnstinguō, efferō, exciō, perpellō, concieō, concitō, īnflammō, cieō, incendō
  2. (intransitive) to end, stop or stay

Conjugation

[edit]
   Conjugation of sēdō (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present sēdō sēdās sēdat sēdāmus sēdātis sēdant
imperfect sēdābam sēdābās sēdābat sēdābāmus sēdābātis sēdābant
future sēdābō sēdābis sēdābit sēdābimus sēdābitis sēdābunt
perfect sēdāvī sēdāvistī sēdāvit sēdāvimus sēdāvistis sēdāvērunt,
sēdāvēre
pluperfect sēdāveram sēdāverās sēdāverat sēdāverāmus sēdāverātis sēdāverant
future perfect sēdāverō sēdāveris sēdāverit sēdāverimus sēdāveritis sēdāverint
passive present sēdor sēdāris,
sēdāre
sēdātur sēdāmur sēdāminī sēdantur
imperfect sēdābar sēdābāris,
sēdābāre
sēdābātur sēdābāmur sēdābāminī sēdābantur
future sēdābor sēdāberis,
sēdābere
sēdābitur sēdābimur sēdābiminī sēdābuntur
perfect sēdātus + present active indicative of sum
pluperfect sēdātus + imperfect active indicative of sum
future perfect sēdātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present sēdem sēdēs sēdet sēdēmus sēdētis sēdent
imperfect sēdārem sēdārēs sēdāret sēdārēmus sēdārētis sēdārent
perfect sēdāverim sēdāverīs sēdāverit sēdāverīmus sēdāverītis sēdāverint
pluperfect sēdāvissem sēdāvissēs sēdāvisset sēdāvissēmus sēdāvissētis sēdāvissent
passive present sēder sēdēris,
sēdēre
sēdētur sēdēmur sēdēminī sēdentur
imperfect sēdārer sēdārēris,
sēdārēre
sēdārētur sēdārēmur sēdārēminī sēdārentur
perfect sēdātus + present active subjunctive of sum
pluperfect sēdātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present sēdā sēdāte
future sēdātō sēdātō sēdātōte sēdantō
passive present sēdāre sēdāminī
future sēdātor sēdātor sēdantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives sēdāre sēdāvisse sēdātūrum esse sēdārī sēdātum esse sēdātum īrī
participles sēdāns sēdātūrus sēdātus sēdandus
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
sēdandī sēdandō sēdandum sēdandō sēdātum sēdātū

Derived terms

[edit]

Descendants

[edit]
  • Catalan: sedar
  • English: sedate
  • German: sedieren
  • Italian: sedare
  • Portuguese: sedar
  • Romanian: seda
  • Spanish: sedar

References

[edit]
  • sēdo”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • SEDARE in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition with additions by D. P. Carpenterius, Adelungius and others, edited by Léopold Favre, 1883–1887)
  • sēdō”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • Carl Meißner, Henry William Auden (1894) Latin Phrase-Book[1], London: Macmillan and Co.
    • to slake one's thirst by a draught of cold water: sitim haustu gelidae aquae sedare
    • to put an end to, settle a dispute: controversiam sedare, dirimere, componere, tollere
    • to excite emotion: motus excitare in animo (opp. sedare, exstinguere)
    • to calm one's anger: iram restinguere, sedare
    • to quell an outbreak: tumultum sedare (B. C. 3. 18. 3)
    • (ambiguous) to be on horseback: in equo sedere; equo insidēre
    • (ambiguous) to sit with folded arms; to be inactive: compressis manibus sedere (proverb.) (Liv. 7. 13)
    • (ambiguous) to hold the reins of government: ad gubernacula (metaph. only in plur.) rei publicae sedere
  • sēdo in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette, pages 1,414–5.
  • sēdō” on page 1,726/2 of the Oxford Latin Dictionary (1st ed., 1968–82)
  • sedo in Enrico Olivetti, editor (2003-2024), Dizionario Latino, Olivetti Media Communication

Pali

[edit]

Alternative forms

[edit]

Noun

[edit]

sedo

  1. nominative singular of seda (sweat)

Portuguese

[edit]

Verb

[edit]

sedo

  1. first-person singular present indicative of sedar

Serbo-Croatian

[edit]

Adjective

[edit]

sedo

  1. neuter nominative/accusative/vocative singular of sed

Spanish

[edit]

Pronunciation

[edit]
  • IPA(key): /ˈsedo/ [ˈse.ð̞o]
  • Rhymes: -edo
  • Syllabification: se‧do

Noun

[edit]

sedo m (plural sedos)

  1. sedum, stonecrop

Verb

[edit]

sedo

  1. first-person singular present indicative of sedar