sedo

Definition from Wiktionary, the free dictionary
Jump to: navigation, search
See also: sedò

Italian[edit]

Verb[edit]

sedo

  1. first-person singular present indicative of sedare

Anagrams[edit]


Latin[edit]

Etymology[edit]

Causative of sedeō ‎(I sit, am seated).

Pronunciation[edit]

Verb[edit]

sēdō ‎(present infinitive sēdāre, perfect active sēdāvī, supine sēdātum); first conjugation

  1. I allay, settle, still, calm, assuage or appease.
  2. I end, stop or stay.

Inflection[edit]

   Conjugation of sedo (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present sēdō sēdās sēdat sēdāmus sēdātis sēdant
imperfect sēdābam sēdābās sēdābat sēdābāmus sēdābātis sēdābant
future sēdābō sēdābis sēdābit sēdābimus sēdābitis sēdābunt
perfect sēdāvī sēdāvistī sēdāvit sēdāvimus sēdāvistis sēdāvērunt, sēdāvēre
pluperfect sēdāveram sēdāverās sēdāverat sēdāverāmus sēdāverātis sēdāverant
future perfect sēdāverō sēdāveris sēdāverit sēdāverimus sēdāveritis sēdāverint
passive present sēdor sēdāris, sēdāre sēdātur sēdāmur sēdāminī sēdantur
imperfect sēdābar sēdābāris, sēdābāre sēdābātur sēdābāmur sēdābāminī sēdābantur
future sēdābor sēdāberis, sēdābere sēdābitur sēdābimur sēdābiminī sēdābuntur
perfect sēdātus + present active indicative of sum
pluperfect sēdātus + imperfect active indicative of sum
future perfect sēdātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present sēdem sēdēs sēdet sēdēmus sēdētis sēdent
imperfect sēdārem sēdārēs sēdāret sēdārēmus sēdārētis sēdārent
perfect sēdāverim sēdāverīs sēdāverit sēdāverīmus sēdāverītis sēdāverint
pluperfect sēdāvissem sēdāvissēs sēdāvisset sēdāvissēmus sēdāvissētis sēdāvissent
passive present sēder sēdēris, sēdēre sēdētur sēdēmur sēdēminī sēdentur
imperfect sēdārer sēdārēris, sēdārēre sēdārētur sēdārēmur sēdārēminī sēdārentur
perfect sēdātus + present active subjunctive of sum
pluperfect sēdātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present sēdā sēdāte
future sēdātō sēdātō sēdātōte sēdantō
passive present sēdāre sēdāminī
future sēdātor sēdātor sēdantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives sēdāre sēdāvisse sēdātūrus esse sēdārī sēdātus esse sēdātum īrī
participles sēdāns sēdātūrus sēdātus sēdandus
verbal nouns gerund supine
nominative genitive dative/ablative accusative accusative ablative
sēdāre sēdandī sēdandō sēdandum sēdātum sēdātū

Derived terms[edit]

Descendants[edit]

References[edit]

  • sedo in Charlton T. Lewis & Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • sedo in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • sedo in Félix Gaffiot (1934), Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.
  • Meissner, Carl; Auden, Henry William (1894) Latin Phrase-Book[1], London: Macmillan and Co.
    • to slake one's thirst by a draught of cold water: sitim haustu gelidae aquae sedare
    • to put an end to, settle a dispute: controversiam sedare, dirimere, componere, tollere
    • to excite emotion: motus excitare in animo (opp. sedare, exstinguere)
    • to calm one's anger: iram restinguere, sedare
    • to quell an outbreak: tumultum sedare (B. C. 3. 18. 3)
    • (ambiguous) to be on horseback: in equo sedere; equo insidēre
    • (ambiguous) to sit with folded arms; to be inactive: compressis manibus sedere (proverb.) (Liv. 7. 13)
    • (ambiguous) to hold the reins of government: ad gubernacula (metaph. only in plur.) rei publicae sedere

Portuguese[edit]

Verb[edit]

sedo

  1. first-person singular (eu) present indicative of sedar

Spanish[edit]

Verb[edit]

sedo

  1. First-person singular (yo) present indicative form of sedar.