detineo

Definition from Wiktionary, the free dictionary
Jump to: navigation, search

Latin[edit]

Etymology[edit]

From dē- +‎ teneō ‎(hold; restrain).

Pronunciation[edit]

Verb[edit]

dētineō ‎(present infinitive dētinēre, perfect active dētinuī, supine dētentum); second conjugation

  1. I hold or keep off or back, detain, check.
  2. I delay, hinder, lengthen; occupy, engage, stop

Inflection[edit]

   Conjugation of detineo (second conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present dētineō dētinēs dētinet dētinēmus dētinētis dētinent
imperfect dētinēbam dētinēbās dētinēbat dētinēbāmus dētinēbātis dētinēbant
future dētinēbō dētinēbis dētinēbit dētinēbimus dētinēbitis dētinēbunt
perfect dētinuī dētinuistī dētinuit dētinuimus dētinuistis dētinuērunt, dētinuēre
pluperfect dētinueram dētinuerās dētinuerat dētinuerāmus dētinuerātis dētinuerant
future perfect dētinuerō dētinueris dētinuerit dētinuerimus dētinueritis dētinuerint
passive present dētineor dētinēris, dētinēre dētinētur dētinēmur dētinēminī dētinentur
imperfect dētinēbar dētinēbāris, dētinēbāre dētinēbātur dētinēbāmur dētinēbāminī dētinēbantur
future dētinēbor dētinēberis, dētinēbere dētinēbitur dētinēbimur dētinēbiminī dētinēbuntur
perfect dētentus + present active indicative of sum
pluperfect dētentus + imperfect active indicative of sum
future perfect dētentus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present dētineam dētineās dētineat dētineāmus dētineātis dētineant
imperfect dētinērem dētinērēs dētinēret dētinērēmus dētinērētis dētinērent
perfect dētinuerim dētinuerīs dētinuerit dētinuerīmus dētinuerītis dētinuerint
pluperfect dētinuissem dētinuissēs dētinuisset dētinuissēmus dētinuissētis dētinuissent
passive present dētinear dētineāris, dētineāre dētineātur dētineāmur dētineāminī dētineantur
imperfect dētinērer dētinērēris, dētinērēre dētinērētur dētinērēmur dētinērēminī dētinērentur
perfect dētentus + present active subjunctive of sum
pluperfect dētentus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present dētinē dētinēte
future dētinētō dētinētō dētinētōte dētinentō
passive present dētinēre dētinēminī
future dētinētor dētinētor dētinentor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives dētinēre dētinuisse dētentūrus esse dētinērī dētentus esse dētentum īrī
participles dētinēns dētentūrus dētentus dētinendus
verbal nouns gerund supine
nominative genitive dative/ablative accusative accusative ablative
dētinēre dētinendī dētinendō dētinendum dētentum dētentū

Derived terms[edit]

Related terms[edit]

Descendants[edit]

References[edit]