vasto

Definition from Wiktionary, the free dictionary
Jump to: navigation, search
See also: Vasto

Finnish[edit]

Verb[edit]

vasto

  1. Indicative present connegative form of vastoa.
  2. Second-person singular imperative present form of vastoa.
  3. Second-person singular imperative present connegative form of vastoa.

Anagrams[edit]


Galician[edit]

Adjective[edit]

vasto m (feminine vasta, masculine plural vastos, feminine plural vastas)

  1. vast, voluminous

Italian[edit]

Etymology[edit]

From Latin vastus (empty, vast).

Adjective[edit]

vasto m (feminine vasta, masculine plural vasti, feminine plural vaste)

  1. vast

Synonyms[edit]

Related terms[edit]

Anagrams[edit]


Latin[edit]

Etymology[edit]

From vastus.

Pronunciation[edit]

Verb[edit]

vastō (present infinitive vastāre, perfect active vastāvī, supine vastātum); first conjugation

  1. I devastate, ravage or lay waste

Inflection[edit]

   Conjugation of vasto (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present vastō vastās vastat vastāmus vastātis vastant
imperfect vastābam vastābās vastābat vastābāmus vastābātis vastābant
future vastābō vastābis vastābit vastābimus vastābitis vastābunt
perfect vastāvī vastāvistī vastāvit vastāvimus vastāvistis vastāvērunt, vastāvēre
pluperfect vastāveram vastāverās vastāverat vastāverāmus vastāverātis vastāverant
future perfect vastāverō vastāveris vastāverit vastāverimus vastāveritis vastāverint
passive present vastor vastāris, vastāre vastātur vastāmur vastāminī vastantur
imperfect vastābar vastābāris, vastābāre vastābātur vastābāmur vastābāminī vastābantur
future vastābor vastāberis, vastābere vastābitur vastābimur vastābiminī vastābuntur
perfect vastātus + present active indicative of sum
pluperfect vastātus + imperfect active indicative of sum
future perfect vastātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present vastem vastēs vastet vastēmus vastētis vastent
imperfect vastārem vastārēs vastāret vastārēmus vastārētis vastārent
perfect vastāverim vastāverīs vastāverit vastāverīmus vastāverītis vastāverint
pluperfect vastāvissem vastāvissēs vastāvisset vastāvissēmus vastāvissētis vastāvissent
passive present vaster vastēris, vastēre vastētur vastēmur vastēminī vastentur
imperfect vastārer vastārēris, vastārēre vastārētur vastārēmur vastārēminī vastārentur
perfect vastātus + present active subjunctive of sum
pluperfect vastātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present vastā vastāte
future vastātō vastātō vastātōte vastantō
passive present vastāre vastāminī
future vastātor vastātor vastantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives vastāre vastāvisse vastātūrus esse vastārī vastātus esse vastātum īrī
participles vastāns vastātūrus vastātus vastandus

Descendants[edit]

Adjective[edit]

vastō

  1. dative masculine singular of vastus
  2. dative neuter singular of vastus
  3. ablative masculine singular of vastus
  4. ablative neuter plural of vastus

References[edit]

  1. ^ waste” in Douglas Harper, Online Etymology Dictionary (2001).
  2. ^ gâter” in le Trésor de la langue française informatisé (The Digitized Treasury of the French Language).
  3. ^ vastar” in Lexicon Editora Digital, iDicionário Aulete
  4. ^ gastar” in Lexicon Editora Digital, iDicionário Aulete

Portuguese[edit]

Etymology[edit]

From Latin vastus (empty, vast).

Pronunciation[edit]

Adjective[edit]

vasto m (feminine vasta, masculine plural vastos, feminine plural vastas, comparable)

  1. Very large or wide; vast.

Inflection[edit]


Spanish[edit]

Pronunciation[edit]

Etymology[edit]

From Latin vastus (empty, vast).

Adjective[edit]

vasto m (feminine vasta, masculine plural vastos, feminine plural vastas)

  1. vast