destino

Definition from Wiktionary, the free dictionary
Jump to: navigation, search

Italian[edit]

Etymology[edit]

From destinare.

Noun[edit]

destino m ‎(plural destini)

  1. destiny, fate
  2. destination

Verb[edit]

destino

  1. first-person singular present of destinare
  2. third-person plural present subjunctive and imperative of destare

Related terms[edit]


Latin[edit]

Etymology[edit]

From de + -*stanō, which is related to sto.

Pronunciation[edit]

Verb[edit]

dēstinō ‎(present infinitive dēstināre, perfect active dēstināvī, supine dēstinātum); first conjugation

  1. I bind, fasten, secure, fix
  2. I establish, determine, resolve, consider, predict
  3. I intend, devote
  4. I appoint, choose, elect
  5. (archery) I aim at

Inflection[edit]

   Conjugation of destino (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present dēstinō dēstinās dēstinat dēstināmus dēstinātis dēstinant
imperfect dēstinābam dēstinābās dēstinābat dēstinābāmus dēstinābātis dēstinābant
future dēstinābō dēstinābis dēstinābit dēstinābimus dēstinābitis dēstinābunt
perfect dēstināvī dēstināvistī dēstināvit dēstināvimus dēstināvistis dēstināvērunt, dēstināvēre
pluperfect dēstināveram dēstināverās dēstināverat dēstināverāmus dēstināverātis dēstināverant
future perfect dēstināverō dēstināveris dēstināverit dēstināverimus dēstināveritis dēstināverint
passive present dēstinor dēstināris, dēstināre dēstinātur dēstināmur dēstināminī dēstinantur
imperfect dēstinābar dēstinābāris, dēstinābāre dēstinābātur dēstinābāmur dēstinābāminī dēstinābantur
future dēstinābor dēstināberis, dēstinābere dēstinābitur dēstinābimur dēstinābiminī dēstinābuntur
perfect dēstinātus + present active indicative of sum
pluperfect dēstinātus + imperfect active indicative of sum
future perfect dēstinātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present dēstinem dēstinēs dēstinet dēstinēmus dēstinētis dēstinent
imperfect dēstinārem dēstinārēs dēstināret dēstinārēmus dēstinārētis dēstinārent
perfect dēstināverim dēstināverīs dēstināverit dēstināverīmus dēstināverītis dēstināverint
pluperfect dēstināvissem dēstināvissēs dēstināvisset dēstināvissēmus dēstināvissētis dēstināvissent
passive present dēstiner dēstinēris, dēstinēre dēstinētur dēstinēmur dēstinēminī dēstinentur
imperfect dēstinārer dēstinārēris, dēstinārēre dēstinārētur dēstinārēmur dēstinārēminī dēstinārentur
perfect dēstinātus + present active subjunctive of sum
pluperfect dēstinātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present dēstinā dēstināte
future dēstinātō dēstinātō dēstinātōte dēstinantō
passive present dēstināre dēstināminī
future dēstinātor dēstinātor dēstinantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives dēstināre dēstināvisse dēstinātūrus esse dēstinārī dēstinātus esse dēstinātum īrī
participles dēstināns dēstinātūrus dēstinātus dēstinandus
verbal nouns gerund supine
nominative genitive dative/ablative accusative accusative ablative
dēstināre dēstinandī dēstinandō dēstinandum dēstinātum dēstinātū

Related terms[edit]

Descendants[edit]


Portuguese[edit]

Pronunciation[edit]

Etymology[edit]

Back-formation from destinar.

Noun[edit]

destino m (plural destinos)

  1. destiny, fate
  2. destination

Verb[edit]

destino

  1. First-person singular (eu) present indicative of destinar.

Spanish[edit]

Noun[edit]

destino m ‎(plural destinos)

  1. destiny, fate
  2. destination
  3. position, post

Synonyms[edit]

Verb[edit]

destino

  1. First-person singular (yo) present indicative form of destinar.